Dzīve

ļoti nepatīk šis gadalaiks produktivitātes ziņā - mans organisms gluži vnk ir tāds, kuram tumsā nāk miedziņš. Kas nozīmē, ka pēc sešiem vakarā nespēju neko padarīt, jo esmu nogurusi, nāk miegs un nespēju padomāt

Lai gan nāk tikai desmit, acis krīt ciet un domas jau ir rītdienā, nevis vēl gatavas strādāt vismaz četras stundas, kā būtu gaišajos gadalaikos!

dusmas pašai uz sevi un organismu