Dzīve

kārtējais pierādījums, ka patiesībā es esmu mazs pētniecības maniaciņš un man dikti patīk tā lieta:

jau vairākas minūtes apslāpēju sajūsmas kliedzienus un jūtu kā saspringusi pakrūte no lielajiem, apslāpētajiem priekiem -
jo pavadot dienas pirmo pusi, rakājoties visādus q-sort metodes pētījumos, aptvēru, ka visi autori ir ņēmuši vērā tikai viena, līdera skatījumu!

a es ta gribēju skatīties no kopējās perspektīvas - iegūstot daudz viedoklīšus no grupas un apkopojot tos (nevis tikai vienu interpretējot - fuij, gudrie vīri) !

volā, got the rozīnīti

šī gada debīlākais koju virtuves notikums manā uztverē ir noticis-

jau no rīta izliku katliņā atkausēties vistas fileju, lai sagaidītu vakarā mīļo ar manu firmas garšīgo vistas mērcīti un rīsiem
aizgāju uz veikalu nopirkt burkānus un tomātu mērci
ik pa laikam aizgāju paskatīties, kā kūst

un tgd savācu istabā visus nepieciešamos traukus, aizgāju uz virtuvi, piegāju ledusskapī paņemt burkānus un piepeši redzu - uz palodzes ir tukšs katliņš, TUKŠS! tur nav manas vistas filejas (es to vistu pati brīvdienās plūcu laukos!!!)

viss, manam jaukajam pārsteigumam/labajai griba - trekna svītra pāri. Trekna un pretīga!

p.s. - es vēl šodien neesmu ēdusi, jo vislaiku grauzu ābolus un gaidīju vakaru, kad uztaisīšu savu gardo mērcīti...