māmuķīša cibiņa

About Jaunākais

vēl viens rituāls...23. Jan 2005 @ 18:15
darbības sekojošas:
mazā vanna blakus lielajai, uz grīdas. tajās attiecīgi mamzele un es. kad mamma ir izmazgājusi galvu, mazās vannas saturs (viss izņemot ūdeni) ielien lielajā. tad tiek tīrīti zobi un šļakatots ūdens un tādā garā. tad atnāk tēvs ar dvieļiem un izjauc omulīgo idilli.
šodien tēvs makerē. bet tiko sapirktas burbuļbumbas ilgi gaidīt nevar.
kad nu zobi iztīrīti un vannas istaba pārvērtusies mazā delfinārijā, dūdai rodas jautājums:
d: a kas mūs tagad izcels ārā?
es: nu es nezinu, laikam jau pašām būs jātremšas ārā!
d: nē, pagaidīsim, kad tētis atbrauks!
es: nu bet tētis tak būs tikai vakarā! mēs te zilas paliksim gaidīdamas!
d: kāpēc zilas?
es: nu bet ūdens atdzisīs un mēs nosalsim!
d: nu tad laižam ūdeni ārā un gaidam!

brrr, logiski, bet nevisai patīkamas perspektīvas :)

čaklās rokas14. Dec 2004 @ 23:26
dūda slimo pie omes.
ome savukārt - žvīks - žvāks -  ada uz mašīnas.
"ome, ko tu tur vizini?"
Skan: SILVERCHAIR - World Upon Your Shoulders

13. Dec 2004 @ 22:23
drīkst rīsreiz minēt, kas ir tetujooms...

pēdējo 3 dienu pērles...4. Dec 2004 @ 21:07
dūda sēž vannā
atskan sirdi plosošs - maaaaamuuuuu! maammmmmuuuuuu!
ieskrienu vannasistabā - nu, kas notika?
gumijas pīlīšu pavēlniece savelk mīlīgu ģīmīti - atnesīsi man košenīti?
es ar pārsteigtu ģīmi - te, vannā?!
nē! mutē tak!

braucam mājās
straujāks pagrieziens. atskan šķendēšanās:
tēt, kāpēc tu nometi manu cepuri zemē?
mēs apstulbuši klusējam un skatamies viens uz otru
purpināšana turpinās. nu kāpēc šitā jāmet zemē mana cepure? es viņu novilku, noliku te, bet tu šitā nometi!
es aptveru, kas par lietu un dodu pretim a ko ta noliki tā, ka pie pirmās kustības viņa noveļas?
a mazais pretī -  a ko ta tētis nevar braukt tā, lai nekrīt? kā var šitā darīt?
un tik sirsnīgi bar tēti, ka man uznāk smiekli un saku - nu labi, beidz te moralizēt, pacel un noliec kārtīgāk savu cepurīti.
tak viens sirdīgi pretim sper - nē, tu beidz man te mo..(pauze) molaližot!

ēdam
mums ar peku viena kārtīga kopīga īpašība - ja kas nokrīt ēdot, tas nekādi nepakrīt garām vēderam.
un tā man neveiksmīgi uzkritis kaut kas uz maiciņas, bērns sataisa grimasi "kaut kas starp nosodīšanu un kaunināšanu un nesaprašanu ar kādu ģīmi tas būtu sakāms" un noskalda - nu paskaties, pēc kā tu tādā melnā kreklā tagad izskaties!!!
Oma: tired
Skan: Pooh - With A Few Good Friends.mp3

Ziemsvētku noskaņās...26. Nov 2004 @ 21:23
Mājupceļa monologs (iespējams pat, ka  korālis!)

kaladāāā, kaladāāā
mammas darbs
tēta darbs
mammas darbs
tēta darbs
tēta darbs
tēta darbs
ar to kaula deguntiņ'!
kas tu esi?
es esmu māre!
un tu kas esi?
es arī esmu māre!
nē, tu neesi māre, tu esi vilks!
ej uz mežu prom, vilks!
visi koki apsniguši
rekur māja
atā māja
čuči čuči!
Oma: jautrs :)
Skan: The Queen - Love Of My Life

iknedēļas tīrīšana.14. Nov 2004 @ 13:47
...šoreiz jaunkundze svarīgi sēž pie PC un skatās multeni.
māte, savukārt, sakostiem zobiem ložņā pa stūriem un lasa ārā mozaīkas gabaliņus (lai dies' nogrābstās, ja vēl kāds uzdāvinās mums ko tamlīdzīgu!) un Pik-Nik siera gabaliņus.
kad nu māte tā mēzusi kādu brīdi, pele pagriežas un iztraucētā tonī noprasa:
"Mammu, nu ko tu meklē?!"
Oma: bouncy
Skan: THE CURE - [WISH #06] Doing an unstuck

sestdiena :)6. Nov 2004 @ 22:28
māte mēž māju. nikna kā pūķis, jo slānī, kas uz grīdas sakrājies mierīgi var mest kartupeļus -  ieaugs simtprocentīgi.
mamzele sēž gultiņā un no augšas uzmanīgi vēro rosību un vada projektu.
"mašīnu dod man augšā, mana gultā! krēslus pacel un liec uz lielās gultas. re kur mans zīmulis!!! pado man!!" utt.
māte, vāju nervu kamols, sāk purpināt.
"nē nu paskaties taču, sivēns, kas te darās! konfekšu konfektes, papīru papīri, cepumu cepumi, mantu mantas...?!"
tā plosoties no vienas čupas izveļas nomizots ābols (lieki teikt, ka apbrūnējis un neestētiska izskata).
no augšas atskan: "un āāboļu āāāboli, un kaku kakas..."
Oma: good
Skan: Jesus Christ Superstar - [Jesus Christ Superstar Disc 1] 04 - Everything's Alright

viesu diena!18. Sep 2004 @ 23:52
pamanījām savu viesi, kad tas jau šiverēja pa lodžiju.
nu ārkārtīgi skaists (-a)! tā kā šamējs neizskatījās no tramīgajiem, metāmies uz ledusskapi pēc cienastiņa. pirmais trauks, kas trāpījās pa rokai un izskatījās piemērots pienam, bija dūdas virtuves katliņš. ielējām, un pele pati nesa uz "viesistabu", uzmanīgi vērojot, kā piens šļakstās ārā pa malām.
kad abas pielipušas ar deguniem pie lodžijas durvīm vērojām, kā viesis mielojas, jaunkundze tramīgi skatījās te uz kaķi, te mani, kamēr tomēr neizturēja un lietišķi noprasīja: "mammu, kaķis tak man atdos katliņu?" tā kā es rīstījos un meklēju kabatā pēc nopietnas atbildes, situāciju glāba tēvs, tikpat lietišķi atbildot: "nu pienu gan jau ka neatdos, bet katliņu - noteikti!"
un lūk arī viesis! )
Oma: sleepy
Skan: Dido - Take My Hand.mp3

puskoma kompotā15. Sep 2004 @ 22:23
maa: ak dies', es palieku veca, pulkstens tik deviņi, bet es jau esmu puskomā!
pele: (lietišķi) jāāāā, es arī esmu kompotā!
Oma: calm
Skan: 05_Judas.mp3

mājupceļā...2. Sep 2004 @ 21:25
jaunkundze: mammmmmuu, iedod man tās garšīgās košļenītes!
mamma: nu bet tu zini, kas ar tām jādara, kad būsi pakšļājusi?
j: mhm, jāspļauj ārā...
m: malacis!
j: (turpina)... un tad jāpastaipa pa grīdu!
m: ūja, ūja, kur tu tādus brīnumus esi dzirdējusi?
j: (izbrīnīta) tu nemāki??? (lietišķi) nu nekas, es tev mājās iemācīšu!
Oma: sleepy
Skan: Phil Collins - [The Very Best Of Mtv Unplugged Vol. 2 #15] In The Air Tonight

sestdienas rīts...28. Aug 2004 @ 13:04
pusnomodā dzirdu klusu sarunu.
tētis: sieriņu gribi?
meita: mhm
tam seko klusa rosība un čūpstināšana (viens ģērbjas uz darbu, otrs ēd). tad sarunas turpinājums.
t: es tagad braukšu uz darbiņu, bet tu kaut ko paspēlējies, paskaties multenes, lai mamma vēl paguļ, labi?
m: labi!
t: nu tad atā!
m: atā!
noklaudz durvis. miers.
jūtu uztraušas kaut kas smags uz vēdera. palaužu vienu aci vaļā, 2 cm attālumā maza, dikti smaidīga sejiņa.
sejiņa klusītēm čukst: mammu, sieriņu gribi?
es: ne-e.
tad pilnā balsī: nu tad celies augšāāāā!
Oma: :)
Skan: Mumij Trollj - Medvedica.mp3

kārtējo reizi sasmējos...24. Jul 2004 @ 23:26
pelei ir pašai sava virtuvīte, tb plīts ar visādiem traukiem, katliem un visu citu, kas pieder pie lietas. tā kā saimniece parasti darbojas ar sulu, kas tiek cepta un vārīta, un sildīta mikrenē un servēta neskaitāmajiem lāčiem un citiem zvēriem, visa virtuves iekārta ir salipusi.
šodien, viņa man lūdz "atlauzt" katliņam vāciņu. pasniedzot veiksmīgi atdalīto vāku un pašu katlu, es tā starp citu ieprasos - vārīsi kaut ko?
bērns uz mani paskatās tāāāādu skatienu un noskalda -nē! es spēlēšos!

es sajutos vienkārši stulba :)))

stenders24. Jun 2004 @ 19:09
kā nu gadījās, kā ne, bet jaunkundze vienā mirklī aptvēra Stendera Ziepju fabrikas ražoto ziepju/eļļas bumbu burvību.
pieļauju, ka šo bedri pati sev izraku. mums, redz, ir ārkārtīgas antipātijas pret galvas mazgāšanu. pupu mizas, ka šampūns vairs nekož. bērnu prasības aug līdz ar katru paaudzi, ja kādreiz atļāvāmies ieķērkties, jo "Geja" kož acīs kā nelabais, tad tagad sāp arī, ja tīrs ūdens iekļūst acīs. tā nu es piesolīju mammas smaržīgo un turklāt krāsaino bumbu, ja mamzele atļaus izmazgāt galvu.
tā nu tagad esot alfā, dūda paziņo, ka jāaiziet jānopērk vannas bumbas, jo vecās izšķīda. jaunkundze lietišķi ieiet minētās fabrikas veikalā, paķer groziņu, salasa bumbeles (protams, vadoties pēc krāsas), painteresējas, vai gadījumā mamma arī kādu negribēs. es kautrīgi ieminos, ka gribētu gan to sarkanīgo aveņu - kazeņu. ar vislabvēlīgāko seju, groziņā tiek ieripināta arī aveņu bumba. dāma pieiet pie letes, atdod pārdevējai grozu, paziņo, ka tā sarkanā ir mammas, bet pārējās gan viņai. cepuri nost pārdevējām, viņas arī parasti runā ar mazo divarpusgadīgo pircēju kā līdzīgs ar līdzīgu. es drīkstu samaksāt.
vienu gan mums ir grūti saprast - tās bumbas forši smaržo, forši krāso ūdeni, bet kāpēc tām tik ātri jāizšķīst??? bet arī tam tika atrasts risinājums. brīdī, kad mamma taisījās kāpt vannā, pa ūdens virsu mierīgi peldēja... tenisbumbiņa! uz jautājumu - sasodīc, jaunkundz, kāpēc tenisbumba mammas vannā? - tika dota visnotaļ loģiska atbilde - mammu, šitā neizšķīst tik ātri, es jau izmēģināju!

3:215. Maijs 2004 @ 14:58
nu tā, man ir piešķirti divi lieki bērni uz brīvdienām (ak, mūsdienu mātes - karjeristes - darbs, darbs un darbs... vai arī mūsdienu nodrošināt nespējīgie vīrieši...).
mēs esam diezgan nevienlīdzīgos sastāvos - 2 pieaugušie, 3 bērneļi (1.5; 2.5 un 7 gadi). vakar atbraucām tik vēlu un pārguruši, ka drīz vien likāmies pa migām. sēdēju pusstundu pašam mazākajam pie gultiņas, dziedot visas man zināmās (un, kad tās aptrūkās, arī nezināmās) šūpuļadziesmas. jāatzīst ātri aizmirsies, kas tās ir par mokām, kad pašam nāk lūziens virsū, bet no gultiņas Tevī verās divas lielas, ārkārtīgi ieinteresētas acis.
savukārt šorīt pulksten 7:30 sākās nevaldāma rosība. pats mazākais ielīda pie mums gultā un izraisīja tādu ņiguņagu, ka pamodās arī abi pārējie. lielākais izmisumā nevarēja atrast savu košļeni, kad mēs to veiksīgi atradām un izgriezām no vidējā bērneļa galavas rotas, vecākais paziņoja, ka vairs to negrib košļāt. jocīgi. būtu uzreiz to pateicis, nebūtu tak griezuši ārā!!! noriskēju atstāt viņus visus vīrieša aizgādnībā, kamēr izskrienu ārā. mūsmājas pagalms nekad nav izcēlies ar klusumu, bet, atgriežoties no pasta, man neviļus ienāca prātā, kaut bess parautu tās nelabvēlīgās ģimenes, kur bērni mūždien brēc pusbadā, kā var šitā bērniņus spīdzināt, aš sirds stingst krūtīs! ar katru nākamo stāvu mana sirds pamira arvien vairāk. izrādījās tā neartiklulētā brēkšana nāca no mana dzīvokļa. mazie sarīkojuši "kurš māk skaļāk bļaut" sacensības. ainiņa visnotaļ iedvesmojoša: stāv viens otram pretim, viens ķērc, cik vien plaušiņas ļauj, otrs piemiegtām acīm smejās, tad pirmais apklust un savu ķērcamo sāk otrais. mans vīrietis nolemtu skatienu skatās nekurienē... un izdveš: Tu jau atpakaļ?! sajūtas kā skudrupūznī, ne tikai tamdēļ, ka nemitīgi kāds pinās pa kājām, bet tāpēc, ka visas iespējamās puzles, klucīši un jebkas, kas sastāv no sīkākām daļiņām, ir izbārstīts pa visu māju. tā nu mēs esam pavadījuši dienas lielāko daļu - bebuki to vien dara, kā ņem viens otram nost mantas un lamājoties viens uz otru necenzētiem vārdiem, lielais bērns meklē kādu vietiņu, kur nav karadarbības zona starp bebukiem, lai tur mierīgi pazīmētu, mēs to vien darām, kā cenšamies neļaut bebiem apskādēt vienam otru, pasargāt lielāko no mazajiem un uzmundrināt viņu, kā arī neesam atmetuši cerības uzturēt daudz maz māju tādā kārtībā, lai tur kāds milzu lempis nelauztu kaklu.
kopumā skaisti.
Oma: confused
Skan: Kosheen - Catch

zoo9. Apr 2004 @ 09:12
kādu nedēļu atpakaļ uzņēmāmies tās šausmas ar 4 bērniem aiziet uz zoo. (1, 2, 7 un 8 gadi). laiks diezgan draņķīgs, toties zoo patukšs.
mana atvase jau no sākuma paziņoja, ka viņa grib redzēt ruksi un viss. atradām meža ruksi, tas tika atzīts par labu esam. viņš, izbāzis savu šņukuru un apostījis mazos, arī nosprieda, ka savējie atnākuši :)
vienkārši neatkārtojamu deju mums nodemonstrēja grifs. nekad nebiju redzējusi viņus kustamies. minūtes 5 ar pašu mazāko rūķi stāvējām kā iemieti un pavērtām mutēm vērojām, kā milzu putns mums demonstrē savu spārnu atvēzumu, dejas māku un pūkainas "galipeikas".
pa ceļam pie tīģera mums pievienojās maza meitenīte (~3 gadiņi), kura, ratus ieraudzījusi un nospriedusi, ka stumju tos nepareizi, metās man palīgā. tas ir apbrīnojami, ka meitenēm mātes instinkts piemīt jau šādā vecumā. pārbaudīja, kas sēž ratiņos, ka puikam ir sosīte, nobīdīja mani malā un stūma ratiņus. viņas vecāki samulsuši vilkās no aizmugures, kamēr ar zināmām sirdssāpēm tomēr nācās šķirties.
pie lāčiem mana jaunkundze, pilna rīklē iekliedzās: "mamu, skaties - ZILONIS!!!" smieklu šalts pārlidoja zoodārzu, jo kā par nelaimi, pie lāčiem bija salasījies bariņš cilvēku :)
tropu māja ir forša. bet elle. karstumā aizsvīda brilles, kad biju tās nolikusi somā, konstatēju, ka tur bija briļļu žāvētājs. kamēr cīnījos par savu redzi, sīkie pašķīda kur kurais. mana pele, ieraudzījusi zivteles lielas un mazas, pagriezās pret tēti un teica: "tēti, izmakerēsi zivis?" izspriedu, ka tēvs uz to divreiz nebūtu mudināms, vilku abus prom. krokolīc neguva atzinību, jo bija izlīdis ārā, milzīgs un baiss. puika šamējam uzrūca "uu-uu", bet tam "hoķ bi hni".
čūskas un vardes izrādījās galīgi nerullē.
pūces ir smukas, bet arī pasīvas, tātad nav ko tur uz viņām lūrēt. roņi ir forši - spēlējās un ņammāja zives. pie flamingo ar ratiem nevar iebraukt, patiesībā nevienā mājā ar ratiem nevar, tikai tropos. tulbi.
kad terrārijā bijām sabļāvušies ar visu veidu papagaiļiem, sākām bīdīt savu neorganizēto pūli uz izejas pusi. sajūsmā gan neviens par to nebija. šāda veida bēdas viegli ārstējamas ar chupa chups. braucām mājās viglas šļapstināšanas pavadījumā.

goddamnit6. Mar 2004 @ 20:20
atkal slimojam.
visu nedēļu dzīvojās pie omes. šī, dullā, sadomājusi smērēt bērnam kājeles ar terpentīnu, lai siltāk. ar saukli "karsēsim kājiņas" uz lūpām tuvojas bērnam. tas, protams, ni un ni. vai mazums ko nozīmē "karsēt"!?
ome ķeras pie citas stratēģijas. mājā ir vēl 3 bērni, 2 pirmās klases skolēni un viens gadu vecs bebis. nosēdina visus 3 strīpiņā un mālē pēdas. meituks paskatās un domīgi nosaka "nēēē!". nu nekā, ar varu jau nesmērēsi.
otrā dienā, kad bērnam pavisam garlaicīgi sameties, nāk pie omes ar terpentīna tūbiņu rokās, ar tekstu "ome, pakasīsim kājiņas?"

deguna pilienu mistērija.14. Feb 2004 @ 11:48
kādu laiku atpakaļ (pirms mēs sākām dirnēt pa māju)nopirku deguna pilienus. pa bišķim arī lietojām, bet nav jau grūti nojaust, ar kādu sajūsmu bērns uzņem šo procedūru. tad mūs apciemoja dakteris un izrakstīja precīzi tos pašus pilienus. noglaudīju savu gudro galvu un ar apmierinātību meklēju minētās zāles. taču - tavu brīnumu - pilieni kā zemē iekrituši. nu nekā, sūtīju tēti pēc jauniem, varbūt vecos dārziņā atstājām vai kur, velns viņu sazin.
šorīt jaunkundze lobīja no papīrīšiem ārā bibītes (leišu ražojuma mazas, mazas ledenītes spīdīgos papīrīšos. novērota apbrīnojami dziednieciska iedarbība uz jebkāda veida sāpēm, sasitumiem, kašķiem) un krāmēja vienā kaudzītē. kad kaudzīte bija pieklājīgi liela un mamma sāka rūkt, ka jāpārtrauc šitā padarīšana, pele piebrauca savu lielo mašīnu pie saldumu piramīdas. mašīnai ir sēdeklis, kurš atverās un tajā visu ko var salikt. tad lūk, lai tur ielādētu svarīgo kravu, no turienes tika izkrāmēta ķemme, matu gumijas, vakar mammai nofenderētās rafaelo kompetes un... divas pudelītes ar deguna pilieniem...
Oma: awake
Skan: "telepuziki i snjeg"

glāze12. Feb 2004 @ 11:02
mana atvase noteikti būs zelta inteliģence un piedalīsies daudzās svinīgās atklāšanās...
vakar tīrījām zobus jau puslīdz pastāvīgi. pasākums pats par sevi ir sirdi stindzinošs, jo bērns katru reizi iet uz vannas istabu ar tādu grimasi, kā Marija Antuanete uz ešafotu. rituāls sekojošs: viņa apsēžas uz skapīša un atvāž muti vaļā līdz pašām ausīm. es pucēju viņas melnos zobeļus un skaitu katrā vietiņā, kur tīru, līdz 10. pēc katra 10 viņa spļauj vannā (bet biežāk gan sev uz jakas) zobpastu. kad tas paveikts, ņemam glāzi ūdens un "skalojam" zobus. esam izaugušas tik tālu, ka mums ir arī ko izspļaut pēc ūdens iedzeršanas.
vakar mamzele pēdējo daļu (skalošanu) paņēma visu uz sevi. ielēja glāzē ūdeni, izskaloja zobus, izlēja pārpalikušo ūdeni vannā... un slaidu loku ieplivināja glāzi vannā... es nebiju redzējusi tik smalki sašķīdušu stiklu kopš kādreiz pie skolas tramvajā ieplēsa "gaziks" un viss trambuļa priekšējais stikls bija izbārstīts mazos, mazos gabaliņos uz ielas.
pēc šī aristokrātiskā gājiena, jaunkundze lepni stāstīja tētim, ka mamma mazā maisiņā lasa glāzi.
kādu laiku neiešu vannā.
Oma: awake
Skan: marusha - somewhere over the rainbow

zebikses9. Feb 2004 @ 15:05
mums ārkārtīgi nepatīk ģērbties. nu ārkārtīgi...
pati esmu pēc dabas diezgan kautrīga (un pamatoti), toties mana atvase, ja vien gadalaiks un māte ļautu, staigātu plika visu laiku.
tā radās pamati "ģērbšanās spēlei". piemēram, ja jāvelk cimdiņi, pārskaitam pirksteļus un tad, velkot cimdus, komandējam: mājā, mājā, pirksteļi. pēc tam pārskaitam, vai visi pieci ir klausījuši un ielīduši katrs savā mājā. ar zeķubiksēm plāns sekojošs: iedzenam abas kājas katru savā mājā, tad ņemam aiz jostas vietas un "iekratam" ar purināšanu bērnu tajās. cepurē tiek sūtītas abas ausis un ļipatas - ļapatas.
šorīt ģērbjos uz darbu, jaunkundze guļ gultā un ar neslēptu interesi vēro un komentē:
"... mammīte ģērbjaaaas... hei, mammai arī zebikses...Tev arī zebikses, ja? Tu vilksi, ja? ... un tagad iekraties!!!"

Snowwhite & 7 Dwarfs5. Feb 2004 @ 23:18
skatījāmies šo burvīgo, Disneja radīto, multeni. protams, es viņu uztvēru daudz savādāk, kā savā "jaunībā", bet visādi citādi mīļa multene bija un palika. bet nu es nekādi nevaru bez saviem komentāriem...
bet nu jāatzīst kopumā ideja ir satriecoša - rūķi ka vīrieša simbols:
viņi ir 7 (tāpat kā nedēļas dienas...)
viņi strādā dimantu raktuvēs (bez komentāriem)
kad mīļotā atstiepj kātus, noliek goda vietā un sēro (monogāmi...)!
Sniegbaltīte - sieviete.
ienākot svešā mājā, metās visu mēzt un tīrīt, cept un vārīt (ļoti praktiski, tik galvenais atstāj durvis vaļā, lai šamējā tiek iekšā).
ir gana stulba, lai 3 reiz brīdināta, tomēr pakamptu saindēto ābolu (viegli atbrīvoties, kad sāk apnikt).
pat beigta ir gatava staltam princim (bez komentāriem).



Top of Page Powered by Sviesta Ciba