Man vienmēr nāk asaras no karstuma. Visi saka, ka ir dumji raudāt par lietām, kuras nevar mainīt.
Man atkal liekas otrādi: es raudu par lietām, kuras nevar mainīt, bet tās, kuras maināmās, vienkārši mainu. Tad parasti neraudu.
Varbūt tā. Bet es raudu no karstuma.

Atkal aktuāls jautājums - kā pārvasarot.
Uz veikalu pēc pusdienu barības es lavījos tikai pa ielām, kur ir ēna. Pat ja tāpēc nākas iet cieši gar māju sienām. Tā kā pārsvarā ielām ir tendence būt neēnainām, tad laicīgi ir jāplāno mājāslavīšanās.