Katrai ģimenei ir tāds ierasts dzīves scenārijs. Katrs zina savu lomu: tik ilgi, kamēr ģimenes locekļi citīgi to saglabā, viss rit kā pa diedziņu. Smejas par vienu un to pašu, strīdas arī, piemin tos pašu vecos aizvainojumus, dalās vienās un tajās pašās labajās un sliktajās atmiņās. Brīdi, kad viens tēlotājs sāk improvizēt, ievieš lomā jaunu tekstu, scenārijs ir pagalam. Visi pārējie izlaiž savas replikas, iestājas neveikli klusuma brīži, lugā sākas haoss.
Sarunas pārtrauc neskaitāmas neērtas pauzes.
Īpaši tad, kad tāda vai citāda iemesla dēļ nav izmantojamas daudzas kopīgas atmiņas.
Ja paveicas, tad visi kopā izveido jaunu lugas versiju.
kā ir: jūras kāposti
runājiet kaķagabaliņi