Man patīk visi gadalaiki.
Nav tādu laika apstākļu, kas traucētu skraidīt ar suņiem pa mežu, skatīties seriālus vai dzert vīnu.
Neviena no manām skumjiņām nerodas nepareizas gaisa temperatūras un parmazpardaudzsaules dēļ.

Pilnīgi nesaprotamu un neizskaidrojamu iemeslu dēļ man nepatīk bildes ar putniem (izņemot pūces, protams).
Pret pašiem putniem man nekādu iebildumu nav (izņemot baložus pilsētā un zvirbuļus uz ēdvietu galdiem), daudzi pat liekas ļoti skaisti.
Bet bildes ar putniem galīgi nepatīk.

Un man nepatīk gleznas. Visas.
Es apbrīnoju cilvēkus, kuri spēj uzzīmēt kaut ko skaistu, es apbrīnoju viņu talantu.
Man patīk vērot, kā no dažiem zīmuļa pieskārieniem rodas perfekts attēls.
Bet gleznas pie sienām man nepatīk.
Viena glezna spēj sāpīgi sabojāt jebkuru skaistu sienu un padarīt neglītāku jebkuru neglīto sienu.

Tikko braucu ar riteni gar Gauju, un varavīksne bija tik skaisti pārliekusies pāri Gaujai virs tilta.
Kopš man ir suņi, varavīksne kaut kā ir kļuvusi no skaistas par skaisti skumju, jo vienmēr jāiedomājas Rainbow Bridge.