Vakar bijām kino. Lielajā nē, bet Mazākajā. Snaiperis kā snaiperis, viss normāli, viss pa parasto.
Bet akjesus šitie cilvēki. Divas lietas man kinoteātrī nepatīk: par lielu ekrāns, skatītāji un tā dunn-dunn sajūta, kad filma beidzas. Nu jā - trīs lietas. Konkrēti vakar es kaut kā nevarēju ērti apsēsties, bija karsti. Un, ja nevar ērti apsēsties un ja ir karsti, tad noteikti sāk niezēt mugura vai kājas. Vakar niezēja mugura. Dunn-dunn sajūtu varētu salīdzināt ar sajūtu, kad tu notupies zemē, virsū uzliek dzelzs mucu, pēc tam pa mucu sit ar kaut kādiem nenormāli smagiem priekšmetiem. Vai arī tā - kad ausīs saiet ūdens, no ārpuses skaņas nevar īsti dzirdēt, bet iekšā tāds sabvūfers tā kā.
Bet tā kopumā man viss patika.

Man vispār vairāk patīk cilvēki, kas nejautā: kur tu strādā.