Daudz pastraadaaju, drusku padomaaju, aprunaajos pati ar sevi, bet vieniigais, ko sapratu - ka man kaut ko negribas.

HA - kaa izraadaas, neeest nemaz nav tik gruuti. Lai arii vislaik domaaju, ka tas ir neiespeejami.
Un vispaar - tik daudz straadaat arii nav gruuti, tikai - nafig? Dari, cik gribi - alga taa pati. Laikam truukst nedaudz motivaacijas, jo gaishas&gudras naakotnes labaa man nevisai straadaajas. A deelj jaunas kleitas gan pastraadaatu.