Piezvanīja man viena jauka meitene.
"Kad tad uz Liepāju taisies? Ja ne ātrāk, tad janvārī būs jābrauc - raudzībās!"
Es uz pakaļas! Viņa taču tik ļoti gribēja mazulīti, jau gadu centās tikt pie tāda, un nu beidzot izdevās!
Jā, tēvs gan tāds baigi mīksts manā skatījumā, bet meitene jau laikam baigi mīl to cilvēku...

Un tad es iedomājos - cik gan tas ir forši - tāds mazulītis! Viņa tādā aizrautībā stāstīja, sajūsminājās!
Iedomājos...
Es varbūt arī gribētu, bet nabaga bērns - ar tādu māti histēriķi kā mani!
Man vispirms kur jāpaārstējas un tikai pēc tam jāsāk domāt par sīko.