bet varbuut tik tapeec, ka ziema tuvojas. zini kaa - sniegs, ledus un taa..

kaut tik nu taa buutu. Tad ir ceriiba, ka liidz ar ziemas lielajiem saliem pamats buus stingraaks

Man arī + vēl sajūta, ka nevaru vairāk izturēt visu! Gribu lai viss notiek savādāk!

un man pat liekas, ka es pati esmu bezspeeciiga tur kaut ko dariit...
Pati nesaprotu - no vienas puses skiet-ko nu es te aakstos, bet no otras-es vairs nejuutos drosha...

kaapeec taa?

lai arii cik diivaini tas nebuutu, bet man skiet, ka es esmu palikusi paaraak laba: atziimes-maaminja, teetinjam un pashai prieks, maaminjai un teetinjam paklausiiga meita, visiem vienmeer paliidzu, muljkjiibas nedaru... Baac! Nu vajag kaut ko savaadaak!!!

nevis paaraak laba, bet paaraak exsisteejosha.. nav notikumu, kas speej izraut no peleeciibas un vienmuljiibas vai arii nav iistie cilveeki Tev blakus, kas speetu Tevi izraut, lai aizmirstos...

viss ir taadaa rutiinaa!!!
Bet es esmu konstateejusi arii to, ka tagad diez vai vareetu izdariit kaut ko nu tiesaam traku! Agraak no problems! Nekas vairs neskiet iipasi aizraujoshs...

man jau sabruka...

nebiaj iespeejams kaut ko glaabt???
Es ceru, ka nesabruks man nekas...skiet, ka tikai un vieniigi atliek cereet...

nezinu vai bija vai nebija iespeejams.bet varbuut es pati nemaz negribeeju glaabt...vienkaarshi ir paaraak liels nogurums(apnikums)vislaik kautko glaabt,ar apzinju ka taapat kautkad tuuliit sabruks...un sabruka.bet tagad buus labi.viss buus no jauna.es ceru.
kautgan ir gandriiz neiespeejami aizmirst to labo kas bija...

varbuut tad ir iespeejams to jauno pamatu buuveet kopaa no taam labajaam atminjaam???
Izklausaas kaa no kaadas fantastiskas filmas, bet man tikko ieshaavaas taada doma praataa - nez - ja buus izdeviiba, pashai jaapameegjina!

hmm...ideja jau laba:)) bet es laikam saakshu visu no gala,jo taas atminjas ir labas,bet reizee saapiigas.

nu jaa - divas pieredzes tomeer ir labaaks variants. Bet tad taam jabuut pilniigi atskiriigaam!
Lai veicas!

paldies:)