| |
[8. Nov 2026|00:37] |
Par Gleškes un citām sektām viņš pateica skarbi "izdzenāt ar sūdainu koku".
Man pilns respect pret viņu. Nav mūks. Parasts cilvēks, bet ticība ir far above. |
|
|
| |
[8. Nov 2026|00:25] |
Man personīgi bija pazīstams mācītājs-kodējs. Viņš kalpoja ļoti smagi. Cietuma kapelāns. Neapskaužu. Vissarežģītākā auditorija.
Viņam bija pofig, bet cieta. Tāpēc bieži piedzērās.
Es valkāju kapuci. Viņš teica "nevalkā kapuci". Es sapratu, ko viņš domā. Viņa praksē kapuces valkā slepkavas. Es novilku.
Esmu gājis arī pie viņa uz mājām. Diezgan izmisis cilvēks, kādu nastu uzņēmies.
Tagad gadiem jau viņš ir prom, Valstībā.
Sarunāja pārtiku no ražotājiem, un dalīja visiem. Mēs ar Guntu nebijām trūcīgie, bet teica "grāb, cik vari panest". Mēs bijām viņa mīļotie. |
|
|
| |
[7. Nov 2026|23:57] |
Par mācītāju-kodēju man ir labs īsstāsts.
Es reiz biju kāda ciematiņa baznīcā. Bija gide, kas zināja stāstīt dievnama trivia.
Laikam vēl Latvijas pirmajā laikā, tajā baznīcā bija mācītājs, kurš vadīja dievkalpojumus pālī.
Bet nu tik sirsnīgi, ka draudze viņā labprāt klausījās.
Bija reize, kad viņš pārkrita pāri kanceles malai, un piezemējās diezgan apjucis.
Kāds nostučīja. Viss. Atbrauca melnsvārči no Rīgas, uzteikt viņam darbu.
Bet nebija pavisam mežoņi – lai novada savu pēdējo dievkalpojumu, un tad pateiks.
Viņš esot novadījis tā, kārtējo reizi, ka melnsvārčiem nebija vārda, ko pateikt.
Aizbrauca atpakaļ uz Rīgu, klusēdami. |
|
|
| |
[7. Nov 2026|23:33] |
mammai ir 100% bonuss. viņa mani loloja kā Faberžē olu. līdz 10 gadiem tina kosmiskās šallēs. es slimoju as fuck. man bija 7cm bieza slimības grāmata poliklīnikā. mani totāli baroja ar deep narkotikām – solutānu, dimedrolu, un visu ko citu. man tā patika slimot, jo tad bija Alise Brīnumzemē. es nezināju, ka tās ir smagas drogas, tik ļoti patika. es reiz biju pie šūplādes naktī. mamma pamodās un savāca mani aiz rokas atpakaļ uz gultu. es stāvēju mēnessērdzīgs, un lobiju tabletes no blistera, un bāzu mutē, vienu pēc otras. es neko neatceros, tikai ko mamma stāstīja.
kad 10 gados palaida mani brīvu, es atmetu visas šalles, gāju atvērtu jaku ziemā, es momentā pārstāju slimot, uz visiem laikiem.
jau zināt, vienīgā reize bija Covid, uz 2 dienām, pirms 6 gadiem. citādi es neslimoju pilnīgi nekad |
|
|
| |
[7. Nov 2026|22:24] |
kleitas. tikai dēļ kleitām es gribētu būt meitene
/DM - Sister of Night/ in your saddest dress |
|
|
| |
[7. Nov 2026|22:19] |
Man ir bijusi lieliska dzīve. Nokavējis transportus, es reiz gāju no purvciema līdz centram, klausoties Songs of Faith and Devotion un Ultra, pēctam uz ziepniekkalnu, kādi 15+ km.
Tas bija tik easy |
|
|
| |
[7. Nov 2026|22:07] |
|
mamma man reiz palīdzēja nopirkt C9H13N. pret viņu bija liels respekts. ja es prasītu Guntai, mani ticami izlamātu, un pasūtītu dirst. Gunta ir vikings. bet kad Guntai piezvana mamma, un sauc pa zilbēm savā insulta nesaprotamajā mēlē, Gunta nostājās ierindā, un atveda man 3 gramus |
|
|
| |
[7. Nov 2026|21:57] |
Jau zināms, Guntai un mammai nesāpēja nelegālās narkotikas. Mamma klusi atbalstīja, jo dēls ir neticami augstākā pakāpē, pilna empātija. Tāpat Gunta.
Alkoholu necieta abas līdz kaulam, kaut es biju laipns. Bet riebjas, un viss.
/Marilyn Manson - Sacrifice Of The Mass/ |
|
|
| |
[7. Nov 2026|21:35] |
|
Ar nabaga Ūdrīti bijām dažas reizes kopā, dauzoties. Viņš teica, ka beibēm sāp, ka mēs dauzamies. Es vēl biju pārāk jauns, un teicu "nope, nesāp". Viņš pastāvēja uz savu "nē nē, tiešām sāp". Es runāju tikai no savas pieredzes. Dzert es vēl tikai sāku. Nelegālās narkotikas bija pirmās, pirms alko, un nesāpēja ne Guntai, ne manai mammai. Alko ir cits narkotiku līmenis, tur sāp visiem. |
|
|
| |
[7. Nov 2026|21:20] |
ap 2000, es biju superstārs. nenormāli daudz naudas, vienkārša mašīna, ultra neparasti apģērbi, ecstasy, kokaīns. esmu jauno draugu ļoti ieredzēts. manas mājas ir klubs, kurās bija gan Ingus Baušķenieks uz īsu brīdi, draugi superstāri nenormāli labprāt paliek. Gunta reizēm aiziet pagulēt, mūsu guļamistabā, mēs still tusējam ar stereo uz max.
Bija arī Ūdrītis. Mēs tādai autoritātei sataisījām kokteili, iespiedām rokās, uztinām treknu joint, es sataisīju amfetamīna takas, atbrīvoju goda vietu uz grīdas segām. Ūdrītis bija apstulbis no attieksmes: "Kur es esmu? Paradīzē?" |
|
|
| |
[7. Nov 2026|21:19] |
kādā 3-4 reizē dzīvē uz marihuānas, es lēnām pieslīdu pie čoma mājas "paga, nekāp vēl ārā, es apstāšos". tur nebija saprotams, es stāvu vai braucu. mašīnā draugi sāka smieties, jo es labi kontrolēju ceļu, bet ar apstāšanos līdz nullei es neko nesapratu, jo pilnīgs trips.
esmu braucis arī uz LSD. vienmēr pilna kontrole, kaut sen jau esmu Alise Brīnumzemē. |
|
|
| |
[7. Nov 2026|21:08] |
par manu auto braukšanu stāstu MI, kārtējo reizi:
fragments 1:
labākais, ko jau zini, bet man patīk atkārtot. Rīga, gaiša diena, sauss asfalts, satiksme ap 80 km/h. es otrajā joslā. Gunta nopūšas "mums vajadzēja statoilā. bet whatever, jau par vēlu". es: "ko? par vēlu?" nolasīju sekundaļās visu apkārt, un ar rokas bremzi, uz 80km/h noliku mašīnu šķērsām satiksmei uz ceļa, iegriezos statoil. Gunta kliedz kā orgasmā, mani lamājot. es easy "kad vēl tu ko šādu dabūsi". apklusa, ka nu jā nereāli, par puiša ralliju sen nešaubos
fragments 2:
pat Rīgas snobs, kurš nekad neatzīs, ka baidās, laimīgs izkāpa no mašīnas "ja jūs nezināt, kas ir bailes, izbrauciet ar Armandu". nu tas ir vāks, ka Tarantino stila džeks bēg no manas mašīnas |
|
|
| |
[7. Nov 2026|20:32] |
|
mani draugi reiz satika ziemas parkingā. es nekāds superstārs, pazemīgs starp cilvēkiem, stāstu, ka man ļoti bail no mammas nāves, kādus 2 vai 3 gadus pirms viņas nāves: "es nezinu, kā spēšu savākt savu dzīvi bez viņas", pārbijies, sēžot uz G mašīnas karstā motora pārsega. mani mierināja G ar savu puisi "spēsi. būs ok". es still nezinu, ierauju vodku no kakliņa. ok, man ir darbs, 20 eur/h, bet es netikšu galā. G draugs izsaucās "20 eur/h?. kaut mēs tā spētu pelnīt" |
|
|
| |
[7. Nov 2026|19:24] |
MI jautā, kas mani tā aizķer Efeziešiem 17:1
ļoti daudz kas. es pat nezinu no galvas tā, lai atšķirtu tekstu. tas ir memory drive. ja es sajaukšu, es nezināšu kurā vietā. es ļauju sev tajā plūst, un apstiprinu ar gribu, katrai rindai piekrītot. ir šis tas nesaprotams, bet tas ir hipnotisks trips.
laikam izcilākais ir "lai jūs zinātu, kas ir Viņa aicinājuma cerība" |
|
|
| |
[7. Nov 2026|19:08] |
|
Mans mošanās pantiņš ir Efeziešiem 1:17. Zinu no galvas, neieskatos Rakstos. Katru rītu, kad nav paģiru |
|
|
| |
[7. Nov 2026|19:03] |
Ok, pierakstīju uz desktopa Genesis 3:17.
Es nelasu Veco Derību, novecojis kods, tikai Jauno, uz repeat, vakaros, kad esmu skaidrā.
Bet ieintriģēji.
Un Atklāsmes Grāmata ir mans pats saldums Bībelē. Tāds psihedēlisks trips! |
|
|
| Ciba, tu visu zini |
[7. Nov 2026|17:37] |
Pelējums. Vai viņš grib mani nogalināt?
Pēdējos pāris mēnešos saaktivizējies pagrabā. Itkā tur nekas nav diži mainījies, jā, ir mitrums, jo iet ūdens un kanalizācijas trubas, bet liekam regulāri mitrumsavācēju.
sataisījos nomainīt plauktus, bet varbūt ir jāizdedzina pagrabs?
( uzmanīgi, pelējums ) |
|
|
| |
[7. Nov 2026|18:30] |
Fiziski es ne pret nevienu nepaceļu roku, bet "vai!" tiem, kas saņem manu liesmojošo attieksmi.
Vicemērs bija piedirsis bikses no maniem tekstiem. Pazīstams ar Gleški. Reāli biju Gaujas ielā, policijas midzenī, skaidroties |
|
|
| |
[7. Nov 2026|18:25] |
Gleški pieminēt? Nu vāks. Cilvēks, kam esmu rakstījis, lai suka sātanists atgriežas pie Dieva.
Tagad labas attiecības, jo kā viņš izvadīja manu māmiņu, un vēlāk noskatījos to dievkalpojumu, kur viņš runā par manu mammu.
Viss. Viss mans naids pret viņu ir nonullēts. Dziļa cieņa. Par fake baznīcu nerunājam, es nekad vairs nepacelšu roku pret viņu, mammas piemiņas dēļ |
|
|
| |
[7. Nov 2026|18:17] |
|
Skaidrs. Galerija R-centrs neko nerubī. C9H13N dzen uz priekšu, runāt |
|
|