Lunicana

Nēe... dienasgrāmatu vairs rakstīt negribu, ka tik bērns neatrod :D

Par virtuāliem papīriem - man tik bildes un vēstules piegriezušās - bildes gribas aptaustīt, albūmā sakārtot - tas man ir kā "svēts" mirklis, pēc bilžu saņemšanas, saškirot, salikt piezīmes, salikt albūmā, pēc tam mierīgi ar tējas tasi rokā, visu pārlūkot. Vēstules virtualā formā līdz kaklam, kopš strādāju birojā - kamēr nav izdrukas, ne par ko nepamanīšu, ka Ķudas kungu esmu uzrunājusi kā Čudas kungu :D Cerams šis neapvainojās, kad saņēma ielūgumus

(Reply to this) (Parent)