ludza -

vai es vēl esmu drusciņ, drusciņ skaista? es tāda biju. kādreiz es pat vilku svārkus jostas garumā un vilku laineri gar acs plakstiņu, gāju uz solāriju un vaksāciju regulāri. matus krāsoju un lietoju matu maskas un sejas skrubjus un pārspīlēti, kā Laa teica, rūpējos par saviem zobiem un nagiem. man bija akrila nagi un zobu rota. nu labi, ne jau tas mani padarīja skaistu, bet gan tas, ka es tāda vēlējos būt. un es jutos skaista. un man vienmēr bija vismaz viens, kurš pastāvīgi aicina uz kino vai vakariņās. kādreiz mani ievēlēja par seksīgāko meiteni kursā, manā dzimšanas dienā tika dāvināts striptīzs. teica - tu esi tāda dzirkstoša. un teica arī - tu esi skaista, ļoti skaista. cik gan meitenēm kāds tiešām tādus vārdus saka? man teica. un daudzreiz.

ja tie cilvēki mani redzētu tagad, pēc gada, viņi nespētu noticēt, ka tas ir tas pats cilvēks. nu ko, drīz man būs iespēja pārbaudīt, cik lielas ir manas aktiermākslas spējas. es varētu vēl pēdējo reizi, kā gulba deju, nospēlēt skaisto.

because it's all in your head. toreiz es tam ticēju, par to domāju un tā arī bija. šobrīd man pilnīgi pohuj, vai būt skaistai vai nē. bet toreiz bija tik labi. ja es varētu pagriezt laiku atpakaļ, es gribētu vēlreiz to vienu gadu, un neko nedarīt savādāk. neko.