ludza confused
« previous entry | next entry »
May. 5th, 2009 | 05:39 pm
tas, par ko es gandrīz fiziski jūtu, ka man tas no sevis jāizraksta ārā. nu viss šitais šībrīža marasms. tas, ka cilvēkiem mūsdienās ir visas šizofrēnijas, veģetatīvās distonijas, nu šitās garīgās, psihosomatiskās kaites, karoč, visas vienā katlā metamas. teiksiet, stress. bet kas tad bija kara laikā? lūk, to es sauktu par stresu - bads, neziņa, kur tu gulēsi nākamo nakti, visas tās galināšanas šausmas.
a, vot, mūsdienās līdz ar pilsētu attīstību cilvēkiem tārpi ieaug galvās, lūk, kā es to sauktu. visādas herņas sarodas. kāpēc? jo mēs vairs nezinām, kas labs un kas ļauns. reliģija? pē, tā taču propaganda. bet mūsdienās ir garīgais karš, vot tā es domāju. mūs taču garīgi bombardē. neba savādāk kā visi sociālisma teksti par to, kas piedienas un kas nepiedienas pionierim. mediji. sieviešu žurnāli, mī un žē. pozitīvā domāšana. vai tavas vēlmes saskan ar tavu rīcību. skriešana ir veselīga veselībai. katru dienu izdzert divus litrus ūdens. skriesim maratonu, jo tas ir kūl. atsakies no saldumiem, lai notievētu. ēd šokolādi, lai uzņemtu laimes hormonus. pīpēt ir kaitīgi. pīpēt divas cigaretes dienā nav sliktāk kā pasīvā smēķēšana. atrodi savu ideālo vīrieti ar domu spēku. ideālu nav, eksistē aseksuālisms - mums ir tiesības dzīvot bez seksa. bez seksa dzīvot ir slikti, jo veidojas ginekoloģiskas saslimšanas. pērc diētisko kolu. kola, tas ir slikti. balso par šleseru. šlesers ir sagrābies visu latvijas mantu.
man vairs nav skaidrs. es apjūku. ko tad lai es ēdu? salātlapas vai šokolādi? vai turpmāk man jāskrien katru vakaru, jo sēdēšana pie televizora ir uj ku kaitīga? seko savām vēlmēm, teiks psihologs. bet es gribu būt vesela un stipra un būt kā tie cilvēki reklāmās. bet es arī gribu neko nedarīt, dirnēt pie televizora un kļūt par dārzeni. kam lai es ticu? ja reliģija ir sūds, jo es principā neticu, ka ir dievs, tad kā es varu zināt, kas ir labi un kas ir slikti? kur lai es meklēju normas, ja savu draugu intelektuāļu sabiedrībā mēs nepārtraukti runājam, cik labais un sliktais ir relatīvs. heh, kurš izdomāja, kas ir skaists? vai ka krāpt sievu ir slikti? vai ka nogalināt ir slikti? visur apakšā ir kādu cilvēku motīvi, redz. cilvēkam jau defaultā gribas pārkāpt visādas šitādas likumbūšanas. ieviešam tabu - nekādu incestu vai galināšanu - cilvēces ilgtermiņa attīstībai.
labi, man vairs nav laika rakstīt, bet principā es saprotu to, ka nesaprotu neko. un jo ilgāk dzīvoju, jo mazāk skaidrības par to, kā jādzīvo, man ir. bērnībā viss bija skaidrs - sist anniņai nedrīkst un skolā jāiet obligāti. a ko man darīt tagad, ja mans terapeits saka, ka dusmas vajag izlādēt un pateikt (pretrunā mammai, kas saka, ka rupjības runāt nevajag) un skolā var arī neiet, ja negribas. kurā brīdī tad es sāku drīkstēt izvēlēties ko darīt, a? kurā brīdī tad tas kļuva par normu - dari to, ko tev gribas? a?
ludza confused.
a, vot, mūsdienās līdz ar pilsētu attīstību cilvēkiem tārpi ieaug galvās, lūk, kā es to sauktu. visādas herņas sarodas. kāpēc? jo mēs vairs nezinām, kas labs un kas ļauns. reliģija? pē, tā taču propaganda. bet mūsdienās ir garīgais karš, vot tā es domāju. mūs taču garīgi bombardē. neba savādāk kā visi sociālisma teksti par to, kas piedienas un kas nepiedienas pionierim. mediji. sieviešu žurnāli, mī un žē. pozitīvā domāšana. vai tavas vēlmes saskan ar tavu rīcību. skriešana ir veselīga veselībai. katru dienu izdzert divus litrus ūdens. skriesim maratonu, jo tas ir kūl. atsakies no saldumiem, lai notievētu. ēd šokolādi, lai uzņemtu laimes hormonus. pīpēt ir kaitīgi. pīpēt divas cigaretes dienā nav sliktāk kā pasīvā smēķēšana. atrodi savu ideālo vīrieti ar domu spēku. ideālu nav, eksistē aseksuālisms - mums ir tiesības dzīvot bez seksa. bez seksa dzīvot ir slikti, jo veidojas ginekoloģiskas saslimšanas. pērc diētisko kolu. kola, tas ir slikti. balso par šleseru. šlesers ir sagrābies visu latvijas mantu.
man vairs nav skaidrs. es apjūku. ko tad lai es ēdu? salātlapas vai šokolādi? vai turpmāk man jāskrien katru vakaru, jo sēdēšana pie televizora ir uj ku kaitīga? seko savām vēlmēm, teiks psihologs. bet es gribu būt vesela un stipra un būt kā tie cilvēki reklāmās. bet es arī gribu neko nedarīt, dirnēt pie televizora un kļūt par dārzeni. kam lai es ticu? ja reliģija ir sūds, jo es principā neticu, ka ir dievs, tad kā es varu zināt, kas ir labi un kas ir slikti? kur lai es meklēju normas, ja savu draugu intelektuāļu sabiedrībā mēs nepārtraukti runājam, cik labais un sliktais ir relatīvs. heh, kurš izdomāja, kas ir skaists? vai ka krāpt sievu ir slikti? vai ka nogalināt ir slikti? visur apakšā ir kādu cilvēku motīvi, redz. cilvēkam jau defaultā gribas pārkāpt visādas šitādas likumbūšanas. ieviešam tabu - nekādu incestu vai galināšanu - cilvēces ilgtermiņa attīstībai.
labi, man vairs nav laika rakstīt, bet principā es saprotu to, ka nesaprotu neko. un jo ilgāk dzīvoju, jo mazāk skaidrības par to, kā jādzīvo, man ir. bērnībā viss bija skaidrs - sist anniņai nedrīkst un skolā jāiet obligāti. a ko man darīt tagad, ja mans terapeits saka, ka dusmas vajag izlādēt un pateikt (pretrunā mammai, kas saka, ka rupjības runāt nevajag) un skolā var arī neiet, ja negribas. kurā brīdī tad es sāku drīkstēt izvēlēties ko darīt, a? kurā brīdī tad tas kļuva par normu - dari to, ko tev gribas? a?
ludza confused.
(no subject)
from:
adelise
date: May. 5th, 2009 - 05:57 pm
Link
Reply