ludza - trūmena šovs

šonedēļ esmu viena pati. viena mājās, viena darbā. tas sāk kļūt jocīgi. jau pēc divām dienām man sāk likties, ka realitāte un laiks ir visai nosacīti jēdzieni. sāku kļūt mazliet jukusi, jo esmu sākusi apšaubīt savus dienas un nakts notikumus, jo viņiem nav liecinieku. vai šīrīta suņa uzbrukums bija reāls vai es to nosapņoju?

kas tad notiek to cilvēku galvās, kas vieni paši dzīvo džungļos vai uz vientuļas salas?

ak dievs, es smoku nost, man vajag tikt ārā no šī klaustrofobiskā biroja bez dienasgaismas.