(no subject)

« previous entry | next entry »
Apr. 8th, 2009 | 02:05 pm

es sadegu, jau uzņemoties šo maratonu. mana lielākā problēma ir vēlme būt perfektai un vienmēr labai. mans prāts vēl kaut kā slimi funkcionē, bet mans ķermenis ir atteicies sadarboties. neguļ un neēd.

ir liela vēlme pasūtīt visus nafig un kārtējo reizi bēgt. mana daktere domā, ka manā pagātnē esot liela emocionālā vardarbība, kā rezultātā man šobrīd vienīgais glābiņš liekas bēgšana vai sacelšanās pret pāridarītāju, bet patiesās problēmas šādi nekādi netiek risinātas. es nedomāju neko.

jāiet iemocīt kāda zupa, vai.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {4}

(no subject)

from: [info]ludza
date: Apr. 8th, 2009 - 05:27 pm
Link

nu jā, jā, tieši to jau arī domā.

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: anonymous
date: Apr. 8th, 2009 - 11:35 pm
Link

Vēl kāds tā visa aspekts - Tev bērnībā nekad nav bijis, ka kāds no vecākiem (radiem) teiktu: es tevi nemīlu, jo neesi izdarījusi to un to, bijusi laba meitene utt.?

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]ludza
date: Apr. 9th, 2009 - 03:41 pm
Link

nu jā, un tā kā mēs ģimenē esam vairāki bērni, tad man vienmēr bija sajūta, ka tā mīlestība ir kaut kā jānopelna - biju teicamniece, gāju mūzikas skolā, pabeidzu vislabākās skolas, lai tikai būtu ko vecākiem parādīt. bet rezultātā ir sajūta, ka esmu pati sevi konkrēti apkāsusi.

Reply | Parent