ludza - gūgle

iegūglēju dažus savus kursabiedrus un biju šokā. ne jau par to, kas viņi ir, bet cik es esmu aprobežota kaza, ka tas, ar ko viņi nodarbojas, tik ļoti momentā maina manu priekšstatu par viņiem. un es jau zināju, ka man ir tendence cilvēkus dalīt kategorijās un būrīšos, karināt viņiem klāt birkas un visādā ziņā klasificēt. pēc izskata, apģērba, runas veida, ķermeņa valodas. līdz šim mēs visi vairāk vai mazāk bijām vienādi. tagad es esmu visus iegūglētos konkrēti sabāzusi pa burciņām, piekarinājusi birkas un aizkorķējusi.

lieki teikt, ka es nepavisam nepazīstu cilvēkus, jo lielākoties manas pirms gūglēšanas sarindotās burciņas sašķīda gabalu gabalos.

es vēl esmu arī briesmīga fantazētāja, jo tikai ieraugot cilvēku, man par viņu galvā jau ir stāsts. bambaram, viss sašķīst.

bet cik interesanti tomēr ir cilvēki.