(no subject)
« previous entry | next entry »
Dec. 5th, 2008 | 01:53 pm
man ir tik daudz ko teikt, manī iekšā ir sajūtu vētra, bet man ir tik žēl, ka es nespēju neko no tā uzrakstīt, jo uzrakstīts tas viss neizklausās ne pēc kā.
tas ir apmēram tā kā visu savu mūžu zināt visas tās izmaltās dzīves gudrības (nāks laiks, nāks saprašana; no acīm prom, no sirds ārā; laiks dziedē visu u.c. blā, blā, blā), bet nekad nesaprast un trakākais - pat nenojaust, ka nesaproti, līdz brīdim, kamēr ar tevi notiek kas tāds un tu pēkšņi saproti. es, piemēram, saprotu tikai caur savu prizmu. es varu lasīt gudras grāmatas, citreiz pat gudri muldēt varu, bet es tikai tagad sāku sajust dažas patiesības, kas man vienmēr likušās pašsaprotamas. un jomajo, cik daudz es zinu, bet nesaprotu. man pat liekas, ka tas grāvis ir bezgalīgs un neizbrienams. bet - nāks laiks, nāks saprašana.
tas ir apmēram tā kā visu savu mūžu zināt visas tās izmaltās dzīves gudrības (nāks laiks, nāks saprašana; no acīm prom, no sirds ārā; laiks dziedē visu u.c. blā, blā, blā), bet nekad nesaprast un trakākais - pat nenojaust, ka nesaproti, līdz brīdim, kamēr ar tevi notiek kas tāds un tu pēkšņi saproti. es, piemēram, saprotu tikai caur savu prizmu. es varu lasīt gudras grāmatas, citreiz pat gudri muldēt varu, bet es tikai tagad sāku sajust dažas patiesības, kas man vienmēr likušās pašsaprotamas. un jomajo, cik daudz es zinu, bet nesaprotu. man pat liekas, ka tas grāvis ir bezgalīgs un neizbrienams. bet - nāks laiks, nāks saprašana.