bezmiegs
« previous entry | next entry »
Mar. 17th, 2008 | 06:16 pm
šonakts bija murgaina. sākās ar to, ka es nevarēdama aizmigt, izdomāju skatīties filmu. labākam miegam izdzēru to puspudeli asti, kas vēl mētājās ledusskapī. 2os beidzot iekāpu gultā pilnīgā pārliecībā, ka tagad gan jāguļ. tas savukārt beidzās ar to, ka stundu svaidījos pa gultu ar savu nu jau pierasto vainu - nenormālu kāju un roku raustīšanos, savukārt pēc tam manī izauga niknuma mākonis pašai uz sevi, un tad es cēlos augšā, lai atrastu kādas miega ripas. atradu kaut kādas tabletes labam miegam, izdzēru četras, iegāzos gultā, bet vienalga nevarēju aizmigt ne sūda. tad jau mans niknums bija izaudzis līdz manas istabas apmēriem, piedevām niknums uz sevi pārgāja uz niknumu uz citiem. tā es vēl vismaz stundu savā nu jau pusaizmigušajā prātā lādējos uz savu stulbo ģimeni, stulbajiem draugiem, stulbajiem kaimiņiem un visiem pārējiem stulbajiem, kamēr neizturēju, cēlos augšā, atradu izdzerto šampja pudeli, atvēru logu un nakts klusumā no saviem pēdējā stāva augstumiem triecu to pret lejā klusi dusošo trotuāru cerībā, ka, pudelei sašķīstot ar varenu skaņu nakts klusumā, izgaisīs arī manas dusmas, kuras es pirms tam ar domu palīdzību biju cītīgi sapildījusi pudelē. bet saskaņā ar mērfija a.k.a. cūcības likumu, pudele nokrita tieši mīkstajā zālē bez jebkādas skaņas. tā nu es dabūju ar savu milzu niknumu iet atpakaļ gultā, lai tur pavadītu vēl pāris nožēlojamas stundas pusmiegā ar raustīgām kājām un tad sagaidītu modinātāju, lai kā bezacu briesmonis celtos uz darbu.
vēl jo vairāk. par spīti negulētajai naktij, nogurums mani nemāc arī šodien. un kājas raustās jau sēžot darbā. kāds vīriešu kārtas paziņa pirms pāris gadiem man izstāstīja savu metodi pret bezmiegu, proti, pumpēties tik ilgi, kamēr tev vienkārši uznāk miegs. tad nu es domāju to pašu likt lietā šovakar. tikai es iešu skriet, jo pumpēties nemāku.
bezmiega problēmu es kaut kā varētu atrisināt, atrisinot kustīgo kāju problēmu - t.i., nodzīt tās līdz nemaņai, lai šīm ne tikai neienāk prātā pa nakti raustīties, bet lai viņas to pat gribēdamas nespētu. bet ko darīt ar tām savām pieaugušajām dusmām, es nezinu. man bail, ka es varētu kā rušdi "niknumā" pa naktīm sākt vazāties apkārt ar nazīti un slaktēt cilvēkus. jo vecas olas, ko niknuma lēkmēs dauzīt pret kaimiņu logiem kā to biju darījusi līdz šim, man ir beigušās.
vēl čut čut, un mans niknums sāks plūst pāri malām un gāzties uz apkārtējiem cilvēkiem. lai kā es šodien centos iedomāties, ka čīzburgers ir manas dusmas un ka es tās vienkārši apēdu, tās nekur nepazūd. tikai aug augumā. šobrīd es braucu pamatīgās auzās. pif paf, niknums, es tevi gribu nogalināt.
vēl jo vairāk. par spīti negulētajai naktij, nogurums mani nemāc arī šodien. un kājas raustās jau sēžot darbā. kāds vīriešu kārtas paziņa pirms pāris gadiem man izstāstīja savu metodi pret bezmiegu, proti, pumpēties tik ilgi, kamēr tev vienkārši uznāk miegs. tad nu es domāju to pašu likt lietā šovakar. tikai es iešu skriet, jo pumpēties nemāku.
bezmiega problēmu es kaut kā varētu atrisināt, atrisinot kustīgo kāju problēmu - t.i., nodzīt tās līdz nemaņai, lai šīm ne tikai neienāk prātā pa nakti raustīties, bet lai viņas to pat gribēdamas nespētu. bet ko darīt ar tām savām pieaugušajām dusmām, es nezinu. man bail, ka es varētu kā rušdi "niknumā" pa naktīm sākt vazāties apkārt ar nazīti un slaktēt cilvēkus. jo vecas olas, ko niknuma lēkmēs dauzīt pret kaimiņu logiem kā to biju darījusi līdz šim, man ir beigušās.
vēl čut čut, un mans niknums sāks plūst pāri malām un gāzties uz apkārtējiem cilvēkiem. lai kā es šodien centos iedomāties, ka čīzburgers ir manas dusmas un ka es tās vienkārši apēdu, tās nekur nepazūd. tikai aug augumā. šobrīd es braucu pamatīgās auzās. pif paf, niknums, es tevi gribu nogalināt.