(no subject)

« previous entry | next entry »
Mar. 12th, 2008 | 03:06 pm

par spīti tam, ka vakar iedzēru daudz vairāk nekā biju plānojusi, es šodien jūtos labi. šodien atkal ir labā diena. vispār viņas sāk kļūt vairāk.

kapotes slavenajā grāmatā par brokastīm tifānijā galvenā varone aprakstīja kaut ko, ko viņa sauca par melnajiem. tas ļoti precīzi atbilst maniem melnajiem. kad ir tik skumji, ka tevi burtiski spiež iekšā zemē. ka ir tāda (eksistenciāla?) skumja par savu būtību. par to faktu, ka esi dzīvs. tad, kad ir melnie, tad ir gandrīz fiziski slikti. tā, ka gandrīz vēmiens nāk. tas ir tāds liels, liels fuj par visu. ļoti liela skumji pretīga sajūta, tā es to varētu raksturot. kad tev pilnīgi riebjas būt dzīvam, bet tas nemazākajā mērā nav atkarīgs no tevis. tā, it kā tā lielā, skumji pretīgā sajūta vienkārši tevi paņemtu zem mēteļa un tu neko nespētu izdarīt.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}