ludza - April 16th, 2009

pēc lielajiem stresiem kārtējo reizi attopos, ka esmu izdilusi maziņa, maziņa. lielākais jautājums - kur ir pazudis dibens? skatos spogulī un viņa vienkārši nav.

par spīti tam es šodien esmu smuka, smuka.

un vēl es uzrakstīju uz papīra sevi pēc pieciem gadiem. un pēc tam gulēju ciešā, ciešā miegā.

ja neskaita sapni, kurā man žoklī bija skrūve, kas izkrita ārā, un tad man sāka drupt ārā visi zobi un bija daudz asiņu. jāpaskatās, ko tā zobu krišana varētu nozīmēt.

es sevi mierinu ar domu, ka nervu šūnas neatjaunojas. tātad dzīvē vajadzētu būt galīgam uztraukuma daudzumam un, jo ātrāk es to pārdzīvošu, jo labāk. es tā rēķinu, ka pēc gadiem pieciem maniem nerviem vajadzētu būt izbeigušamies. un tad es bez sirdsapziņas pārmetumiem gulēšu pludmalē ar kokteili rokās, kaifošu no pilnīgā miera sajūtas un teikšu - nō, nō, nō, aim not eveilabl.