ludza - Post a comment

es sevi mierinu ar domu, ka nervu šūnas neatjaunojas. tātad dzīvē vajadzētu būt galīgam uztraukuma daudzumam un, jo ātrāk es to pārdzīvošu, jo labāk. es tā rēķinu, ka pēc gadiem pieciem maniem nerviem vajadzētu būt izbeigušamies. un tad es bez sirdsapziņas pārmetumiem gulēšu pludmalē ar kokteili rokās, kaifošu no pilnīgā miera sajūtas un teikšu - nō, nō, nō, aim not eveilabl.