ludza -

būtībā es omei esmu middleman viņas sarunām ar amerikas radiem. jo es tulkoju vēstules. tad nu reizēm es viņas tekstus mazliet izgreznoju. vakar, piemēram, vēstules vidū iestarpināju rindkopu ar ekonomisko/politisko situāciju Latvijā. jo man likās, ka tantei otrā galā varētu būt interesantāk lasīt kaut ko tādu, nevis kārtējos stāstus par kaulu sāpēm. un piedevām šī jau bija otrā vēstule, kurā ome aprakstīja savu dzimšanas dienu un piedzimušo mazmazdēlu. un vēl es, omei neko nesakot, regulāri iztulkoju "L. vīrs" kā "L. boyfriend", jo man nepatīk mānīties, pat ja viņai tas liekas ok.

vecums ir kā tāda gara, gara, izstiepta lente. pavasarī viņa raksta par sēšanu un stādīšanu, rudenī - kā likusi burkās visu to, ko sasējusi/sastādījusi. un tā jau vairākus gadus. un es esmu uzzinājusi, kas ir izkaisītā skleroze, osteohondroze, aritmija un vēl visādas herņas, ar kurām viņas apmainās.

un pats dīvainākais - man joprojām ļoti patīk būt par middleman.