ludza - elpo

jāatzīst, ka šobrīd man objektīvi un subjektīvi iet visai sūdīgi. vairākas dienas dusmojos un raudāju, raudāju un dusmojos, līdz beidzot šovakar nomierinājos. kārtējo reizi sev jāatgādina, ka brīžiem ir jāpasper daži soļi atpakaļ un vienkārši jāsaprot, jāpieņem un jāsāk domāt risinājums. vispirms nometam dusmas, skaudību, aizvainoto pašapziņu un padomājam, pirmkārt, kur bija mana kļūda, otrkārt, kāpēc esmu nonākusi šajā, rupji sakot, dirsā. attopos pie tā, ka atkal un atkal nonāku situācijās, kurās jūtos nenormāli aizkaitināta, jo nespēju neko ietekmēt. un tad labi zināmais secinājums - notika divreiz, značit gadījās; notika trīs reiz, značit pati vainīga. tātad, ko es no tā varu mācīties? jo nu acīmredzot pirmās divas reizes neko iemācījusies netiku.

un tad solis numur trīs. ko darīt, lai tiktu no šī ārā.

aizžmiedzu acis un nokaunējusies atzīstu, ka vispirms man patīk visu situāciju cinisma mērcē pasniegt uz paplātes tiem, kas grib klausīties. ne vienmēr tie ir tie paši cilvēki, kuri situācijā ir iesaistīti. bet sevi tak vajag pažēlot, ne?

punkts. ir jāliek punkts.