ludza -

kad viņš vakar man tā pa jokam iedūra kājā ar manis dāvināto kniepadatu, es smējos un teicu, ka viņš to var turpināt, jo man patīk sāpes. nu, piemēram, kad taisa nātrīti. viņš paskatījās uz mani ar tādu izbrīnu, ka viņam iepletās nāsis. un tad pavadīja mani uz trolejbusu, paņemot mani aiz rokas. un cik šausmīgi, ka kopā ar viņu ir tik viegli un, galvenais, jautri, jo vakar var jau būt, ka vīna glāzes dēļ, es smējos kā kutināta. cik šausmīgi tāpēc, ka ar gulēt ar saviem draugiem nevar. tāpēc jau viņi ir draugi, ka ar viņiem neguļ.