ludza -

pēc šīs burvīgās sarunas man tā vien gribas šovakar kaut kur iet, par kaut ko priecāties. mēs izvilkām ārā to ziloni no stūra, kas visu laiku tur sēdēja, un mēs izlikāmies, ka viņu neredzam.

patiesībā man gribas iet mājās un raudāt par savu nožēlojamo dzīvi. es zinu, ka es apsolīju sev, ka to vairs nedarīšu. bet es jūtos tā, it kā mans ķermenis būtu smagā mašīna un man pašai sevi ir jāvelk uz priekšu.

ejiet dirst. man vairs nav spēka.