ludza - big bang theory

nav jautājums par to, vai tu kaut ko vari izdarīt vai nevari. piemēram, apgalvojums "tas un tas pat mušai pāri nedarīs" nav patiess. viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no tā, cik augsta ir cilvēka izturības robeža. jo pat pēdējam ņuņņam, kas nepārtraukti ļauj sev kāpt uz galvas, pienāk brīdis, kad viņš saprot, ka ir pilnīgi nospļauties par to, ka ir krīze, ka citur neatradīs darbu, ka ir pilnīgi vienalga, ka tas cilvēks viņam maksā - viņš viņu pēkšņi var pasūtīt dirst. un tas nenāk caur milzu pārkāpšanu sev pāri, caur briesmīgu saņemšanos vai, vēl trakāk, nenormālu vainas apziņu. nē, tas nāk kā vieglākais un patīkamākais uzdevums dzīvē. kā apziņa, ka tu vienkārši nevari būt tik maz vērts, lai tik daudz ko paciestu.

un tas man vienmēr liek domāt par cilvēkiem, kas nogalina. par sievu, kas dusmās nogalina savu dzērāju vīru, kas viņu regulāri piekauj. tā sieva varam būt mēs katrs. it sevišķi ir bīstami tie cilvēciņi, par kuriem saka, ka viņi pat mušai pāri nedarīs. jo tieši tie ir tie, kas dusmas sevī krāj, kamēr tās ar milzu blīkšķi sprāgst. jo sprāgst vienmēr.