ludza -

pa lielam man vienmēr ir bijusi sajūta, ka es neesmu pietiekami sportiska, skaista, stilīga, gudra, ka man nav pietiekami daudz naudas, draugu, hobiju, interešu. es vienmēr sevi uzskatīju par tādu visnotaļ pasīvu būtni. katrā ziņā, pārāk augstās domās es par sevi nebiju.

un, lai arī cik daudz mīnusu ir pieaugšanai, es tomēr uzskatu, ka kļūšana par pieaugušo ir labākais, kas manā dzīvē ir noticis. jo tagad mani neviens nemāca, neviens nesaka, ko man darīt vai nedarīt, neviens manā vietā nepieņem lēmumus un man nevienam ne par ko nav jāprasa atļauja. gribu - eju un piektdienas vakarā piedzeros, gribu - nokrāsoju sarkanas sienas, gribu - izbalinu matus, gribu - braucu ceļojumā. protams, atbildība arī ir lielāka - nu, tur katru dienu jāiet uz darbu, jāmaksā rēķini. un tomēr - nekad nevienā darbā man nav prasīts ierasties 8:00, lai ietu uz obligātajām fiziskajām nodarbībām. darba laikā mani nesauc pie tāfeles un neierubī lekciju par to, ka es kaut ko nezinu. jo vienmēr jau var pateikt - eu, sorī, nepaspēju, uz rītdienu uztaisīšu.

un pats labākais - mani vairs neviens nespiež nodarboties ar sportu, ko es visu mūžu esmu ienīdusi. nekad mūžā nevarēju iedomāties, ka es kādreiz varētu noskriet desmit kilometrus vai nobraukt kalnu divriteņu maratonu. nekad mūžā nevarēju iedomāties, ka man tas sagādās prieku. nekad mūžā nevarēju iedomāties, ka jau piektdienas vakarā es trīšos, lai ātrāk tiktu uz laukiem. arī nekad nevarēju iedomāties, ka es jebkad mūžā varētu pati remontēt dzīvokli. un ka man tas varētu patikt.

kad es satieku savus draugus un stāstu par saviem vīkenda plāniem, viņi parasti ir uz pakaļas. ai, nu es vīkendā domāju nobraukt velomaratonu. vai arī - braukšu pa amatu. ko dara viņi? labākajā gadījumā aizbrauc uz lielveikalu. sliktākajā - visas brīvdienas nosēž pie televizora.

kopš kura laika es pēkšņi tik daudz varu un tik daudz daru? kopš kura laika es vairs pēkšņi neesmu klases klusākā meitene? kopš kura laika man ir savas, piedevām sportiskas, intereses? kopš kura laika es esmu aktīvāka par average latvieti? varbūt kopš tā laika, kad man kāds pārstāja spiest to visu darīt?