(no subject)
« previous entry | next entry »
Oct. 30th, 2007 | 05:25 pm
gribēju izlikt savu emocionālo miskasti atkal. bet man patiesībā nav ko teikt.
tā visa bija viena liela kļūda no paša sākuma. piedzimt. standarta success story. vislabākā vidusskola. vislabākā augstskola. smuki apmaksāts darbs. es esmu gudra pēc standarta spriedumiem. bet es vēlos, kaut varētu būt viena no tām ar spiczābakiem, pieaudzētiem matiem, nagiem, skropstām, rokām, kājām, krūtīm. es vēlos, kaut būtu viena no laimīgajiem cilvēkiem. es gribētu doties ar mugursomu pa latīņameriku, bet es to nedaru. jo es arī gribu taisīt karjeru. un pelnīt naudu. lai nav jāskaita pie restorāna galdiņa.
es jau vairs tāpat neuzrakstīšu to, kas izdzēsās. par manu nesijas nogurumu un tārpiem, kas saēd manus nervus un pieskaras skaudības receptoriem, un nograuž laimes receptorus. par manu večas nogurumu, it kā trīs pavasaru vietā es būtu pārdzīvojusi trīs pasaules karus. par riebīgo slikto burbuli, ar kādu mostos katru rītu. ko es gribētu izvemt. un tad iztīrīt savas satrūdējušās iekšas ar skrubi. paņemt savas bālās, kaulainās kājas rokās pa vienai vien, aizstiept uz kraujas malu, lai skrien lejā. lai atkal mācās skriet. un, ja nemāk - lai lido.
un ieliet rīklē vanish, lai skābe izēd skaudības sajūtu. lai rozā vanish dod rozā brilles. lai izēd visus tārpus, kas tur sēž un baksta ar rādāmkokiem pa skaudības receptoriem.
21 gads jau ir pārāk ilgi. nesijas nogurums. es izdegu. jau pirms 7 gadiem.
tā visa bija viena liela kļūda no paša sākuma. piedzimt. standarta success story. vislabākā vidusskola. vislabākā augstskola. smuki apmaksāts darbs. es esmu gudra pēc standarta spriedumiem. bet es vēlos, kaut varētu būt viena no tām ar spiczābakiem, pieaudzētiem matiem, nagiem, skropstām, rokām, kājām, krūtīm. es vēlos, kaut būtu viena no laimīgajiem cilvēkiem. es gribētu doties ar mugursomu pa latīņameriku, bet es to nedaru. jo es arī gribu taisīt karjeru. un pelnīt naudu. lai nav jāskaita pie restorāna galdiņa.
es jau vairs tāpat neuzrakstīšu to, kas izdzēsās. par manu nesijas nogurumu un tārpiem, kas saēd manus nervus un pieskaras skaudības receptoriem, un nograuž laimes receptorus. par manu večas nogurumu, it kā trīs pavasaru vietā es būtu pārdzīvojusi trīs pasaules karus. par riebīgo slikto burbuli, ar kādu mostos katru rītu. ko es gribētu izvemt. un tad iztīrīt savas satrūdējušās iekšas ar skrubi. paņemt savas bālās, kaulainās kājas rokās pa vienai vien, aizstiept uz kraujas malu, lai skrien lejā. lai atkal mācās skriet. un, ja nemāk - lai lido.
un ieliet rīklē vanish, lai skābe izēd skaudības sajūtu. lai rozā vanish dod rozā brilles. lai izēd visus tārpus, kas tur sēž un baksta ar rādāmkokiem pa skaudības receptoriem.
21 gads jau ir pārāk ilgi. nesijas nogurums. es izdegu. jau pirms 7 gadiem.