ludza - i've gotta go out shopping for my life

cilvēki vienmēr pieļaus tās pašas kļūdas. paaudžu maiņa tās nodrošinās. ja tava māte tevi audzināja pārāk stingri, tu savus bērnus audzināsi pārāk pielaidīgi. tā ir vienmēr - vai nu tu rīkojies tieši tāpat kā tavi vecāki vai arī - pilnīgi pretēji. abos gadījumos, pieļaujot kļūdas. es bērnībā biju neglītais pīlēns, man bija jāvalkā savu māsu un māsīcu novalkātās drēbes, un man vienmēr pietrūka mammas, jo mūsu bija pārāk daudz un arī darba bija pārāk daudz. un es jau šobrīd zinu, ka mans bērns tiks pucēts vislabākajās drēbēs un man ir paranoja uz to, ka viņam ir jābūt skaistam. un es viņu celšu debesīs, un viņš izaugs pārāk pašpārliecināts, tātad iedomīgs un egoistisks. jo es iztapšu katrai viņa vēlmei.

es atkal pārāk daudz gribu. un visbeidzot es nezinu, ko gribu. i've gotta go out shopping for my life. es esmu nenoteiktā bija. es esmu cilvēks pusrats, jo es visu iesāku un pametu pusratā. es tikai sevi meklēju, teiksiet. jā, varbūt. varbūt arī man vajadzētu likt mugursomu plecā un braukt uz dienvidameriku vai āfriku. jo šī kantainā dzīve - mājas-birojs-mājas - tas nav priekš manis. manī ir pārāk liela vēlme izdarīt kaut ko paliekošu, lai visu mūžu kalpotu lielā mehānismā kā zobratiņš. saprotiet, es gribu izmainīt zobratu griešanās kārtību. un ja ne to, tad vismaz man pašai jāiet un jāiepazīst cilvēki. man jāiepazīst citas kultūras, man jālien ārā no kastes, man jāpaplašina savs horizonts, man jāpiedzīvo tik daudz kas. man jāiepazīst pasaule. un šobrīd šķiet, ka tieši šeit un tagad es esmu savas rokas izpletusi, cik varējusi. un tālāk nav kur. esmu apguvusi savu kasti no iekšpuses un vienīgais ceļš tālāk ir ārā no kastes. tas ir ļoti biedējoši, bet smakšana kastē jau nav labāka, vai ne?