|
|
Thursday, April 20th, 2017
| |
15:37
|
Tad Tu būsi slinkais Fredijs. Ar eksotisku kokču.
-- tramvaja strīds par to, ka dzīve nav tikai laika nosišana.
Simpātiskas sarunas.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, April 19th, 2017
| |
15:13
|
Noguris es. No cilvēkiem un pati sevis.
Tik ļoti, ka laiks uz rokas šodien pat likās par smagu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
08:35
|
Un uzbūvēt sev mazu visumu.
Pašai ar savām domām par sevi un būt tur, tik cik ilgi vajadzēs.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, April 16th, 2017
| |
13:44 - Haruki Murakami. Bezkrāsu Cukuru Tadzaki [..]
|
Šī grāmata ir tāda, kas man pietrūka. Šādi stāsti atstāj to savādi patīkamo sajūtu un domas, kas vēl ilgi ir apdomājamas. Šis romāns ir tuvs un spēcīgs. Un paņemt kaut ko sev ir tik vienkārši un gribas vēl. Murakami varētu būt mans šī brīža top rakstnieks.
Vienkāršs. Patiess. Un dzīvs. Notikums.
Izvilkumi.
F.Lists - Le Mal du Pays.
* Ainava, kas cilvēka sirdī raisa neizskaidrojamas skumjas. Ilgas pēc mājām. Vai arī nostaļģiju.
Vidusceļa nav. Ir vai nu lēkt, vai nelēkt.
Tā dzīve, sadalīta starp divām vietām. Vietu kurp doties un vietu kur atgriezties.
Centīgi uzbūvēt sev mazu visumu.
Mēs tolaik kaut kam stipri ticējām, mēs tolaik spējām kaut kam stipri ticēt. Un tas nemaz nav tik viegli - nepagaist kaut kur tukšumā.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, April 15th, 2017
| |
18:51 - Ir vieglāk.
|
Bez lielām pretenzijām aizgāju uz baznīcu.
tik viegli tur būt bija pirmo reizi.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, April 14th, 2017
| |
20:16
|
- Ee, nepūties, djetka.
- Djetka apvainojusies uz pasauli. Lai griežas atpakaļ.
- Par ko apvainojusies?
- Aij, nezinu. Neklausās mani. Vai es viņu, mums abām tagad krīze, ja nu kas.
- Par pasauli pilnīgi skaidrs, ka krīze.. Bet tev? Kas noticis? Varu kaut kā palīdzēt? Rums ar kolu pirmdien?
Tā krīze taps apārstēta.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
16:23
|
- Tu neesi nenozīmīgs cilvēks!
- Paldies. Bet problēma ir manā galvā.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
01:32
|
|
| Thursday, April 13th, 2017
| |
15:44 - cilvēki.
|
Patiesībā ļoti grūti dzīvot ar apziņu, ka nevienam taču tāpat nerūp, visiem viss vienalga, jo tā kopumā skatoties mēs jau esam katrs pats par sevi.
Ar sevi jau ir labi, forši un vientulība ir vajadzīga.
Ilgi bija tā, ka paturēt, nepateikt, neuzkraut citam to smagumu. Es visu varu pati.
bet.bet..
Ir jau tā, ka aitas ganās baros un ērgļi lido vieni. Bet.
Kur redzēts, kad cilvēks gāž kalnus viens pats? Vienmēr ir labā roka, kreisā pašam un vēl stipra aizmugure. Draugi. Cilvēki. Biedri.Sauc kā gribi.
dzīvot cilvēks viens var [nemaz neapšaubu], tikai cik ilgi? Tās vientulības krājas un zūd ticība. Uzticēšanās.
Es runāju par tiem, kas blakus, tuvāki par, čau, kā iet? - normāli.
Un viss šis tikai tāpēc, ka pietika drosmes aizsūtīt un pajautāt - kas tā par rozā mākoņu burvību, praksējies?
Nē. Strādājot. Stabili 5 gadus neesam tikušās, kur nu vēl sakarīgi runājušas. Vienkārši zinām viena otru.
*nāc ciemos, parādīšu, parunāsim* Es runāju tieši par šādu vienkāršību, cilvēcību un vieglumu. Nevajag apvainoties uz cilvēkiem. Vienkārši esi un esi jauks.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, April 12th, 2017
| |
16:06
|
Cause I've never never had so much to gain and threw it all away.
current music: SBTRKT - Never Never (feat. Sampha)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, April 11th, 2017
| |
22:38
|
Klau, sviesta ciba!
Tu esi ļoti, ļoti īpaša, te nolikts, izrakstīts, sarakstīts, izlikts, paslēpts tik daudz.
Mazā atkarībiņa. Bet zini, ko? Es laikam te jau par daudz.
Šie brīdinājumi jāuztver nopietni. Tas tā ja nu kas.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, April 10th, 2017
| |
09:57 - Tas dizainers no Egensa.
|
Slice of Life.
Tev jāpasniedz telpā tā, lai rastos iespaids, ka tas ir kadrs no kāda cilvēka/-u dzīves. Mazumiņš no dzīves.
Kajs Fiskers - Formai kā tādai nav nekādas jēgas, ja tā nav saistīta ar konkrētu saturu.
Neglīts - tāds objekts, kas maskē vai izkropļo savu funkciju
Skaists - tāds, kas atklāj savu funkciju un konstrukciju tik pilnīgi, cik vien tas iespējams.
Filips Starks. Nefunkcionālists. Interese par organiskām formām. Viņa firmas zīme ir rags.
Biomorfa mēbeļu forma.
Tas, kas mani atgrūž un pievelk vienlaikus ir haoss.
Saldās gaidas, pagaidām tas negribas raksturot kā “iemīlēšanās" vai "aizraušanās", vēl brīdi izbaudu šo jauko sajūtu. Nebūtu domājis, ka tā varu rīkoties, tas nav manā stilā. Bet gan daiļliteratūraa, gan reālā pasaule rāda, kā tādas lietas pastāv gandrīz vai likumīgi. Pirms tam vīzdegunīgi esmu atkratījies no šādām dilemmām, uzskatīdams, ka tas attiecas tikai uz cilvēkiem, kuri nezina savas robežas. Esmu kļūdījies.
- Vai uzskati mani par traku?
- kā lai saka.. cilvēku vēlmes ir dažādas. Un es neuzskatu, ka būtu tiesīgs šķirot, - tas ir pareizi, tas, lūk, nav pareizi. Tomēr gribētos zināt, kā nonāci līdz tādai idejai.
Tie mani izvilkumi, kuri aizķērās un pieķērās.
Bet kopumā, šausmīgi dīvaina grāmata un es domāju, ka priekš manis par daudz un noteikti nelasīt otrreiz. Beigās pāris reizes taisīju ciet un dievojos, ka pietiks.
-Bet es taču tik tuvu beigām. Saņēmies!
Pretīga. Patiesa un traka grāmata.
The world is crazy and art - the most.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, April 8th, 2017
| |
15:38 - Slice of Life.
|
Ļoti bail atkal noslēgties un dzīvoties vienai.
Bet auklīti tēlodama sanāca ielasīt grāmatu. Nu tā dikti ieskrieties, tā, ka tagad nevar atrauties. Tas viss tāpēc, ka patrāpījās ļoti jauks un mierīgs bērniņš.
Tas gluži kā ieskrienoties, ir grūti apstāties, nobremzēt, bet tad saproti, ka vieglāk ir turpināt skriet un noskriet līdz galam.
Runājot par skriešanu. Jau pāris nedēļas nevaru sevi piespiest iziet paskriet, īsti pat nesaprotu kāpēc, jo iekšā jau kas pilnīgi skaļi klaigā, nu ej taču. Padomā par sevi beidzot.
Nu tad. Lasās iesāktais Togrims Egens - Dizainers. Pamazām tuvāk Ēdenei, kas pacietīgi plauktā šodien sauļojas.
Būs izvilkumi. Šoreiz vairāk kā parasti. :)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, April 7th, 2017
| |
12:28 - Skaudri.
|
Nerūpējos par sevi. Ikdienas ibuprofeni un smaidīt atkal, aizmirst un nemeklēt cēloni.
Pirmo reizi sabļāvu. Šausmīgi stulba sajūta. Piecas reizes atvainojos, vissliktākais, ka nebija jau īsti iemesla.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, April 6th, 2017
| |
00:01
|
|
| Wednesday, April 5th, 2017
| |
21:01
|
...
-Lai Tev veicas tad!
-Paldies. Tev arī.
- Čau! Lai labas brīvdienas.. un priecīgās Lieldienas!
- Čaaū. Paldies, Tev arī! :)
*pēc 2 minūtēm.atnāca atpakaļ.
- Un..Tu esi forša!
- (apstulbums) Paldies?!
*un prom bija.
un tad lielais smaids. Jo vārdi dara tik daudz. Paldies par mazo, jauko. :)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
04:11 - Design innovation
|
*We all are afraid of tomrorow.
*Nowadays people sacrifice only for the family. We have less morals. We are citizens of world, not our country, we do not believe in God. All that is gone.
*Before you bocome somebody you come from somewhere. That place is your identity.
* We have more systems that controls themselves. In fact, nobody controls anything.
What you ganna do tomorrow with what you know and what you know?
How to do better with what you have?
* With drawing you go beyond. You draw the future.
You have to let your hand control your experience. You can draw the future.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, April 4th, 2017
| |
22:27
|
*Tu par daudz streso.
Tas ir apgalvojums, kas skan gandrīz kā apvainojums, un to saka ne viens vien cilvēks. Tuvāks tālāks. Bet ziniet? Tas jau nav tā, ka es to varu kontrolēt, tas ir manas prioritātes, manas apziņas, ka, jā, šis ir jāizdara ļoti labi. Manas atbildības, ka tas ir svarīgi. Un es par to domāšu, uztraukšos, lai visiem labi, lai apkārt visiem ir labi un vēl izpildās visas sev izliktās prasības. Tā tas ir un būs, es negribu neko mainīt. Jo brīdī kad es cenšos būt ar to mazo "nu labi, vienalga" es jūtos slikti. Vienkārši slikti. Es tā neprotu, vai vienkārši negribu prast.
Pēc šāda man raidīta teikuma, iekšā jau mazliet pasprūk lielā dusma - bet klau, tad izdari tā, lai man būtu mierīgāks prāts, palīdzi. Vai - tālākām cilvēkam - liekas varētu pateikt, ka nu jā, bet es tur neko, tā esmu es, iepazīsties. Un klau, Tev jau tas netraucē.
Tas netraucē līdz brīdim, kad dusmas jau gāžas pāri visām malām un cieš citi. Bet es ļoti turos, un kad tas notiek, tā jau ir avārijas/trauksmes piepildīta diena, kad pati sev saku, ej prom. Paliec viena, citi nav vainīgi. Aizej pie mazajām bezgalībām un nomierinies. Paklausies viļņos. Tie tāpat kā lietas apkārt, augšup, lejup.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, April 3rd, 2017
| |
14:24
|
|
| Sunday, April 2nd, 2017
| |
17:20
|
Un liekas, kas viss atkal. ir spēks.
Un tā vienkārši spēlē, skaļāk. Spēlē sevi skaļāk. :)
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|