|
|
Sunday, June 4th, 2017
| |
19:43 - Smarža.
|
Es nezināju, ka mājās ir tik daudz ziedošo krūmiņu. Balti, maigi violeti, piesātināti, sulīgi rozā. Visi. Un to ir tik daudz!
Es maza nebiju pamanījusi, cik ziedošs un smaržīgs mājās ir vasaras sākums.
Ir dažreiz labi, no cita skata punkta apsēsties uz soliņa un pabaudīt tās sajūtas un skatus. Ir skaisti.
Tikai vismīļaikais kastanis nozāģēts. Blakus balts ceriņš izaudzis.
Es negribu izaugt.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
10:31
|
Esmu galējībās.
Ir tikai kedas un skaistas papēžkurpes.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
00:18
|
|
| Saturday, June 3rd, 2017
| |
22:01
|
|
| Tuesday, May 30th, 2017
| |
16:25
|
Beidzot, tikusi pie rakstāmā un domām.
Klau, es arī neskrienu cilvēkiem pakaļ. Es to nedaru jau kopš 8.klases un tas iemesls kāpēc man nav daudz "draugu".
Es mēģināju. Es uzprasījos pati. Nevienas iniciatīvas pēc tam. Nu jau, man šķiet, ir par vēlu. Aizpeldēja viss.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
16:16 - Kas tas ir?
|
Kas tas ir un kam ir jābūt, lai bez lielām bailēm ietu un noskrietu tos 10km vai stipro skrējienu, vai daļu no maratona, vai, pasarg, Stirnu buka kalnos skriet??
Nu, es goda vārds nesaprotu. Jo, cilvēki, kas skrien tādus gabalus, tikai pamēģiniet man iestāstīt, ka Jums bija grūti skriet 3km, kad pirmo reizi izdomājāt iziet paskriet??
Kā tas nākas, ka mans pulss pēc puskilometra ir tāds pats kā šādiem talantiem distances vidū, nu, piemēram, maratona.
Parasti tie, kuri nevar šādas lietas, nemaz neraujas to darīt, bet kārtīgi atbild - ai, ziniet, nav mans. Vai - skriet ir stulbi, visi to dara, bet priekš kam? Pēc veselības skrieniet?
Bet es gribu. Es ļoti gribu. Tikai sirds iņa netur.
Šobrīd esmu apvainojusies uz pasaules kārtību. (Bet bez dusmām, ja nu kas, vienkārši ar aizkaitinājumu.) Aizkaitinājums par to, ka apkārt tik daudz foršu pasākumu notiek, bet es vienkārši neprotu, nevaru vai vienkārši nav lemts tur būt. Nezinu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, May 26th, 2017
| |
22:41
|
es varētu te pat iegrāmatot.
pat vajadzētu.
26.05.2017
Sēžot viena pati istabā ar mirstošu cerību, klusumā un malkojot to pussaldo baltvīnu. Šeit pazuda ticība kaut kam tīram, patiesam un jaukam.
|
|
(19 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, May 24th, 2017
| |
02:00
|
|
| |
01:05
|
Tukšās dienas.
Izdzīvotās dienas.
Tālie skatieni un nenoklausītās dziesmas.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, May 20th, 2017
| |
22:48
|
|
| Saturday, May 13th, 2017
| |
17:34
|
|
| |
15:57
|
*tas gribēšanu saraksts*
- gribu dejot tautu dejas, jo skaisti un patika kādreiz
- gribu spēlēt ansamblī flautu, orķestris arī der. Gribētos biežāk.
- gribu mācīties mākslu
- gribu mācīties mūziku
- gribu mācīties jogu
- gribu būt stiprāka
- gribu katru sestdienu cept kūkas
- gribu iemācīties šūt. Lai būtu pati sev.
- gribu to kaismi. Savu.
- gribu prast dizainu
- gribu mācīties laiciņu ārzemēs
- gribu noskriet pusmaratons
- *un te jau sāku domāt ko vēl*
Es gribu tik daudz, ka nav ne jausmas kā. Es nezinu ko es gribu vairāk, ko mazāk. Es gribu visu un uz visiem 100%. Tāpēc tik daudz ir iesākts un pat ne pusē ticis. Bet galvenais laikam, es gribu būt daļa no kaut kā.
Kā šo visu man uzspēt ar 24 stundām diennaktī vien?!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, May 11th, 2017
| |
16:44
|
|
| Wednesday, May 10th, 2017
| |
22:10
|
-Māsa, a kad Tu brauksi mājās?
(Dāmai 2arpus gadi)
- būšu piektdien.
- Piektdien! (Laimīgi smej)
Kā tas silda. Nu ļoti, ļoti!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, May 7th, 2017
| |
16:25 - Smeldzīgi.
|
Skatos kā sociālajos tīklos salikti tie "storiji" un palika bēdīgi. Nē. Nē jau skauž, vai kaut kā tā.. kaut gan, varbūt, bet tikai tāpēc, ka tad es nezināju, ka tā vairs nebūs.
Es gribu atpakaļ to laiku, kad labākā un trakākā draudzene bija blakus un katru dienu staigāt pa parku, runāt bija ikdiena. Runāt mūžīgi, jo vienmēr bija ko teikt. Un tad ballēt. Ballēt tā, ka kājas sāp, pirkt lētu alkoholu un no sirds lēkāt pie Korža. Tur - tajos lēcienos un skaļā dziedāšanā - atstāt visu kas sāp un palika tik viegli. Varbūt no rīta vēl nav tik labi, bet tad atkal satikties, aiziet uz parku un kāri apēst saldējumu.
Ja es tobrīd zinātu, ka tagad līdz pastaigai ir tiiiiik daudz. Kas būtu mainījies? Mēs abas par to esam runājušas, nu tā no sirds ar asarām acīs - tad būtu pofig, ka gribas aizbraukt pie puiša. Jo zinat, kas paliek mūžīgi - draudzība kā šī.
Un pat tagad. Smeldzīgi, bet tikai tad, kad uznāk tās lielās skumjas.
Un pat tagad. Viņa vienmēr atceras un sarakste sastāv no ponijiem un visām tām tizlajām lietām. Jaukajām sarunām.
Un vismaz pusgadā reizi pienāk tādas dienas, kad esmu gatava pirkt lidojumam biļeti.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, May 5th, 2017
| |
20:29
|
pazudusi es.
She liked to disappear, even when she was in the same room as other people. It was a talent, as it was a curse.
— Alice Hoffman, The Red Garden
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, April 28th, 2017
| |
19:41
|
|
| Thursday, April 27th, 2017
| |
20:42 - šis būs traki.
|
ir jau tā, ka sevi var cheer up and up.
Bet jau otrā diena garām un nekā. šis sagraus to mazo pašapziņu vēl vairāk. būs grūti atkal noticēt.
gribas sēdēt kaut kur stūrī, ar vīna glāzi, mīļi nobružātu skiču bloku un būt ar sevi.
un ak jā, sarunāties ar zvaigznēm. varbūt pietiktu arī ar sarunu par tām.
runāt par un ap mistiskām lietām, tā, lai saprastu tikai es.
bet, lasot citu tekstus Tu liec iekšā savu pieredzi un savas domas, vai ne?
vai arī nē.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, April 26th, 2017
| |
11:16
|
|
| Friday, April 21st, 2017
| |
14:44 - Pārvākt/savākt sevi
|
Ir tā. Ka īsti jau negribas prom.. šeit nav super ērti/labi/lēti, nu nav sapņu dzīvoklis. Bet bija tīri OK. Mājas.
Un tagad jāvāc savas mantas, sevi prom uz it kā jau, loģiski, ērtāku/labāku/lētāku vietiņu.
Negribas.
Pat nezinu kāpēc. Neloģiska es.
Toties būs man jaunais gads. Vismaz sajūta tāda - simboliski jauns sākums.
Ak, jā. Cilvēki apaug ar daudz daudz nevajadzīgām mantām. Miljons mantas. Spēka nav.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|