| Kamdēļ Tu? |
[Dec. 22nd, 2016|07:17 pm] |
''Nav īsti iemesla, kāpēc mēs mīlam vienu cilvēku vairāk par otru, ja kodols mums visiem ir tik ļoti līdzīgs''
Ir jau krietni pāri pusnaktij, vējš gaudo pažobelēs, un pret logiem sitas lietus, kā izmisis ubags cenšoties ielauzties siltajā istabā, es atkal jūtu Tevi.. jau labu laiku atpakaļ esmu atmetusi centienus skaidrot šo visu ar racionālajiem, vispārzināmajiem paņēmieniem, jau labu laiku es ticu spēkam daudz augstākam un spēcīgākam, par mani pašu. Esmu centusies izprast Dieva ceļus, kāpēc Viņš atkal rāda uz Tevi, atkal čukst Tavu vārdu miegā, meditācijās rāda Tavu centru - kā meža taku, trīssimtsešdesmit grādos, ar zaru stīgu pirkstiem un ērkšķiem, ar papardēm noaustu tuneli caur Tavu centra meridiānu.. jautājumu jūra, kurā nav vērts kuģot ir tikai spēks, kam uzticēties un sirds - ko mācos piedzīvot.. |
|
|
