| Janvāra sauļuks |
[Jan. 16th, 2018|01:27 pm] |
| [ | music |
| | The Sound Poets - No sevis vairs nav bail | ] |
Šodien laikam mazliet temperatūra. Atkopjos no pašas sakultajiem nedarbiem, kad pakāpeniski ļaunie vārdi manī pārrauga - darbos pret sevi. Ar gaļas ēšanu un vienu vakaru tādu kārtīgu vīna padzeršanu, vietā, kur negribēju atgriezties. Bet tas bija vēl pirms Ziemassvētkiem. Kad nedēļā pēc terapeites apmeklējuma, piefiksēju savas domas, kas mani automātā jau moka daudzus gadus, pašai tik slikti slikti kļuva. Bet kaut kā turējos. Šķita ka zinu ko daru, savu kursu. Tās sāpītes iekšā. Tā plate. Un tad pirms apmēram divām nedēļām, sačubinājos un nopirku grāmatu, sāku lasīt, atkal sāku saimniekot pa savu prātu. Līdu dziļumā, un atkal jau sapratu, ka nevar uz ne vienu dienu atslābt, katru rītu afirmācijas, atgādinot sev, ka esmu skaista, mīlestības vērta un drosmīga, ka man viss izdosies. Un tad arī pirmo reiz dzīvē salikās ceļš pie astrologa, un diena pēc. Viņai bija taisnība, viss visumā ir caurvīti savīts. Un arī Tu. Man ir sapnis par Jūliju, uz kuru es iešu. Atkopšos un pamazām kārtošu savu ķermeni. Gaisma ir, allaž ir bijusi. Ticēt. Mīlēt. Un turēt sevi balansā un maigumā. Tāls ceļš ir iets, Tev taisnība. Viss skaistais vēl ir priekšā, viss būs, viss ir. Mīlēt, vaktēt prātu un pārvarēt savus ierobežojumus. Izlausties, no gadu gadiem ilgušām programmām pār sevi. |
|
|
