| Apzinātība / Neapzinātība |
[Oct. 5th, 2017|12:45 pm] |
Skatoties atpakaļ, manī aug secinājumi, jautājumus pa lēnām nomaina atbildes.. atbildes, kas ar laiku transformējās kopās, lielos otas triepienos, tie nav vairs sīki drebelīgi, nedroši vilcieni, tie top aizvien spēcīgāki, drošāki, stingrāki. It kā pieņemot lēmumu satikt savas sāpes aci - pret aci, es būtu pati sev ļāvusi, izkāpt no lejupslīdošās spirāles, kurp tik daudzus gadus mana dzīve virzījās, un tas viss tikai dēļ sāpēm, nesadzijušām, strutojošām rētām - manī, manās atmiņās. Sāpes, kas paņēma manu vareno spēku, un transformēja nedrošā, kompleksainā, baiļpilnā būtnē, kas slīdēja pa šo dzīvi, elpojot tik sekli, vien, lai neaizskartu kādu svešu elpu, neelpotu, kādam citam paredzētu gaisa kubiklitru.. un apaudzēju es ap sevi cilvēkus, un situācijas, kas norādija uz manu bezspēku, sīciņo dabu un neatbilstošo ārieni, kaut kādam x standartam.. bet kas es esmu..? Vai tad es arī neesmu Dieva bērns, es ninkām acīm kliedzu sejā tiem, kas plēsa, un centās mani zem zemes rakt. Vai es neesmu pelnījusi mīlestību un sapratni.. tikai tamdēļ, ka zem pašas skarbajiem vārdiem, mana mugura bij kļuvusi līka un gaita nedroša.. es dusmās, lauzos ārā no kokona, no sāpju gūzmas, kas pletās manī.. es biju nikna uz ārpusē esošo, kaut vienīgais, kas man bija nepieciešams bija maiga mīlestības telpa, kur sadzīt un atkopties, kur ieelpas/izelpas ritmā ļaut sāpju domām prom tecēt un tā vietā, svaigu, dzidru, spēkpilnu, ražīgu un tīru - gaismu pār sevi liet.. izmērcēt savas sāpes, gaismas ūdenī, lai apdzīst un no jauna plaukst..
Darbs nav galā, ir manī atlicis, vēl neapzinātais, drūmais un tumšais.. iekšdarbs, iekšmīlestība un iekštelpas izgaismošana.
Paies laiks, un tiem, kas atkal man teiks - klau Tu esi mainījusies, es atbildēšu- tam nav nekāda sakara ar veiksmi, es esmu kļuvusi - kopts dārzs,dien dienā lolots, no elpas un izelpu un mirkļiem starp tām. Tā ir ticība, tā ir tīrība un tā ir apzinātība, par visu, kas ienāk manī.. pārtikas, audiālās un vizuālās uztveres kanāliem ap mani.. tā ir apzinātība, par visu informāciju, kas ieskauj mani.. un tā ir Mīlestība, pret katru manu centimetru, pret katru lēmumu, tā IR Mīlestība, pret šo būtni -mani, lai ko tā justu, lai ko tā gribētu un alktu, es mīlu, mīlu sevi un maigumā ieaijāju, mierā un labpatikā murrāju, par šo laiku, kas pienācis ir, kad varu klusumā būt.. un just vareno spēku, kas aug.. spēku, kas ir visvarenākais un spēcīgākais šeit, spēku, kas pārvar dimensijas un laika ilūzīju spēku.. spēku - ko Tu sauc par Mīlestību.. :) |
|
|
