| Domā ar sirdi |
[Sep. 24th, 2016|10:00 am] |
Kamdēļ Tavs prāts ir tik nemierīgs? Kamdēļ tas satraucas un nedod Tev iespēju mierīgi elpot? Kamdēļ atkal un atkal kāmīši Tavā galvā uz apli skrien?
Iecentrēties ieelpas izelpas ritmā, vērsties pie kodola, kur allaž ir klusums un miers. Ja kaut kam būs jānotiek, tas notiks - nav starpības šodien, vai rīt.
Bet Tev vēl ir daudz jāmācas, Tavs asmenis vēl jaasina, jāiemācas ilgstoši domāt ar sirdi - tas stāvoklis ir reibinošs, tas stāvoklis ir ārkārtīgi spēcīgs - laiktelpa paplašinās, koki sāk čukstēt un saukt pie sevis, Tu izšķīsti un Tevi ved pats Dievs pie rokas - mežā. Tu redzi ceļu, Tu atrodi takas un stumbrus, kas savijušies kopā, maģiskas putnu spalvas, ko ar sevi paturēt vēl nevari. Tas ir tikai pats sākums. Tu zini, ka Tevi vēro, Tu vēl neredzi - kas. Tev vēl ir bail. Vai Tu spētu izturēt nakti mežā viena? Šobrīd vēl ne, šobrīd Tavs prāts Tevi saraustītu gabalos. Tev vēl ir bail no sava patiesā spēka, Tu nejūties droša, Tu neesi gatava pilnībā pazust un tapt, par to, kas Tevī ir ierakstīts. Viss būs, nav nozīmes kad, elpo mierā savā tempā un baudi to, kas tobrīd ir Tev dots. Tausties, meklē jaunus ceļus, mācies sajust sevi vēl smalkāk, vēl niansētāk izprast enerģijas vibrāciju izmaiņas sevī un telpā. Viss būs - viss ir. |
|
|
