| |
[Dec. 14th, 2017|04:38 pm] |
|
Tikko sāka snigt. Uzrakstīju viņam vēstuli. Ieliku marmora raksta aploksnē. Nezinu, vai aizsūtīšu. Deguns dzīst, jācer ka nepaliks rēta. Jūtu kā nomainījusies enerģija, tagad sēžot mājas varu vērot sevi, savas domas, no kurām tik intensīvi skrēju prom un tā deguna gaisā sajūta, kas sāka aizvien vairāk sekot līdzi, viss tas izpatikšanas un iekļausānās velmes vaibs, kaut kādā noteiktā slāņa kategorijā.. bija pamatīgi mani paķēris un tad jau nav brīnums, ka Dieviņš paņēma un to degunu man pret zemi apsita.. tā notiek. Kaut kas briest,kaut kas mainās. Šogad būs tādi klusi Ziemssvētki, jācer ka mierīgi arī. Tāds tagad tas pārmaiņu laiks, noturēt līdzsvaru, neieslīgt galējības un viszinīša iedomībā. Turēt kursu, turēt viduspunktu - starp sevis cienīšanu un mīlēšanu, bet ne iedomību un nekrist sevis nīšanā un zākāšanā. Līdzsvars būs mans sabiedrotais atlikušā gada dienās. |
|
|
| I can feel it coming in the air tonight, oh Lord.. |
[Dec. 14th, 2017|09:24 pm] |
| [ | music |
| | Phil Collins - In The Air Tonight ('Panski & John Skyfield R | ] |
Pagājušo nakt man izdevās nodefinēt sajūtu kas ir tuvu tai, ko gribu manifestēt. Kādu vīrišķo enerģijas izpausmi vēlos just sev līdzās. Man bija jānirst sevī, pagātnē, sajūtās, kas bija tās maģiskās, kas plauka esot līdzās viņam. Tāda dziļa drošības sajūta, paļaušanās. Stirnīgums, vīrietis, kuram līdzās justies kā līganai stirnai, kas atdodas mednieka rokās, spēcīgas un drošās. Sirds un miesas mednieks, tāds kuram pakļauties, bet nekad neatdoties līdz galam.. Ja visas lielās gudrības cilvēka dzīvē, nāk no kļūdu apzināšanās, tad tā ko es varu skaidri secināt, pēc sarukušām attiecībām un gadiem pavadītiem prātojumus, sieviete nekad nedrīkst pilnībā izšķīst vīrieti, viņai ir jāpatur savs stūrīts, savi noslēpumi un aizraušanās. Es pārāk labi zinu cik viegli ir pazaudēt sevi viņos.. Bet šķiet pati dzīve ir parūpējusies lai tas nekad vairs nenotiktu, tagad man ir meita, gleznošana un tik daudz kā projektējamā.. un šobrīd es esmu nonākusi visaugstākajā attīstības līmeņa kontaktā ar savu intuīciju, tagad, lai palīgā nāk seni okulti rituāli, tuvāk savai raganas būtībai, tuvāk savam dievietes pirmsākumam, tuvāk mātišķās mīlestības pirmavotam, tuvāk turp, kur nekad vīrietim nebūs lemts saprast un nonākt.. kustinot gurnus līgani mēnessgaismā, čukstot tikai vāŗgi nojaušamām meža radīām, pulsējot kopā ar māti zemi, pulsējot un buroties caur gadsimtiem slāpēta spēka skavām tuvāk.. tuvāk pie sevis ejot, es Tevi skaidrāk jūtu, Tavas raupjās, jūras rūdītās plaukstas pāri savam augumam slīdot.. drīz, pavisam drīz.. pretstati satiksies. Iņ un Jaņ. Es un Tu. Un nav vairs nozīmes, tam, kas Tu esi.. galvenā ir enerģija, kas aiz Tevis stāv..
And I've been waiting for this moment for all my life, oh Lord .. |
|
|