| This is the start of a "new you" -- a more confident and faithful person. |
[May. 23rd, 2017|10:38 am] |
Kad atmirst ilūzijas un pašmaldināšana, kā vēl viens izbijušās metamorfozes slānis. Mostas jauns rīts. Jauna es. Pēc dziļām, visaptverošām sāpēm vienmēr nāk pārmaiņas. Šis ir tas laiks. Es prom slīdot dzīves okeānā - māju Tev ar baltu mutautiņu, un pavisam drīz Tu manī kļūsi par vēl vienu izfantezēto, aizgājušo Viņu.. tas ir mans spēks, kas jūs ceļ. No mazām smilšu kripatiņām, kalnus būru. Pati būru, pati ticēju un tiecos. Kad īstenība - acu priekšā dzima, vien sīks smilšu grauds plaukstās bij, es vīlos. Bet tagad zinu, kāds ir mans uzdevums, kāds ieradums, ir jaatmet - redzēt to, kas acu priekšā stāv, nevis to, ko prāts bur!
Jauns sākums, nebijis pagrieziens. Spēks sevī, spēks Dievā un senzināšanā. |
|
|
| Pašmīlestība un gaiļbikšu tēja |
[May. 23rd, 2017|12:56 pm] |
Tā ir liela māksla sevi mīlēt, pieņemt tādu, kāds esi. Ar liekajiem kilogramiem un dzimumzītēm, ar izvēlēm ko esi veicis, kas sāpinājis pašu un apkārtējos. Tā ir milzīga māksla mīlēt līdz kodolam sevi, un netriekt sevi, nešaustīt ar vārdu pātagu par bijušo, par esošo. Tā ir izveicības māksla pēc lielām sāpēm, ap sevi mīkstus dūnu spilvenus likt, veikt izvēles nepavisam vieglas, bet vajadzīgas. Nogriezt nost lieko, atstāt urdošo. Pieņemt lēmumus dziļā spēka vārdā.
Un protams būs tie, kas nesapratīs, kas pieri rauks un Tev nedzirdot, nepavisam maigumā tītus vārdus pret Tevi trieks, bet lai jau triec. Laiks, kad izpatikt citiem vairāk, kā sev ir noslēdzies. Mīļot sevi, cienīt, robežas sliet. Maiguma un cieņas vārdā - pret sevi un saviem. Nolobās nost rētas. Noskalojas sāpju putekļi. Paliek dziļdarbs un maigums, pret Dvēseli savu. |
|
|