| Pašmīlestība un gaiļbikšu tēja |
[May. 23rd, 2017|12:56 pm] |
Tā ir liela māksla sevi mīlēt, pieņemt tādu, kāds esi. Ar liekajiem kilogramiem un dzimumzītēm, ar izvēlēm ko esi veicis, kas sāpinājis pašu un apkārtējos. Tā ir milzīga māksla mīlēt līdz kodolam sevi, un netriekt sevi, nešaustīt ar vārdu pātagu par bijušo, par esošo. Tā ir izveicības māksla pēc lielām sāpēm, ap sevi mīkstus dūnu spilvenus likt, veikt izvēles nepavisam vieglas, bet vajadzīgas. Nogriezt nost lieko, atstāt urdošo. Pieņemt lēmumus dziļā spēka vārdā.
Un protams būs tie, kas nesapratīs, kas pieri rauks un Tev nedzirdot, nepavisam maigumā tītus vārdus pret Tevi trieks, bet lai jau triec. Laiks, kad izpatikt citiem vairāk, kā sev ir noslēdzies. Mīļot sevi, cienīt, robežas sliet. Maiguma un cieņas vārdā - pret sevi un saviem. Nolobās nost rētas. Noskalojas sāpju putekļi. Paliek dziļdarbs un maigums, pret Dvēseli savu. |
|
|
| Comments: |
paldies,labākais ko man vajadzēja un vajag.
paldies,ka manā vietā to pateici
Paldies, ka dalījies.. ;) | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}