Viņa Čukst - Joprojām [entries|archive|friends|userinfo]
Viņa Čukst

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Joprojām [Feb. 6th, 2017|01:30 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[mood | happy]
[music |The Sound Poets - "Joprojām"]

Kā gan februārim izdodas kopā ar sīpollokiem, no krūtiem ārā dzīt jaunas stīgas, nebijušas starpsakarības un neaptveramus attīstības ceļus. Cilvēks savā spēkā veido savu realitāti, savus laikapstākļus uz savas dižās planētas, nosaka nokrišņu biežumu, vai mūžīgo sauli. Indivīda spēks slēpjas viņa ticībā - jebkam, tam kam Tu tici, tam arī ir spēks pār Tavu pasauli, Tavu realitāti. Doma tāpat kā it viss šeit ir enerģija, kādas domas radīsi - tādu pasauli redzēsi, ar kādu motivāciju veiksi darbības, tādu pat proporcionāla spēka enerģijas atdevi Tev tie dos. Un sen jau vairs nav runa par to kā vajag, vai kā pareizi un pieņemts, tas laiks jau tāls un tikai paša cilvēka ziņā paliek- spēlēt šo teātri, vai beidzot ļauties un uzticēties savam Dievišķajam, laimīgajam ceļam. Ik viens vārds ir vibrācija, kas ceļ Tavu paša pili, kurā šo mūžu dzīvosi, ik vienam teikumam un frāzei ir nozīme, ik vienu domu Tu dzirdi pats, un katra riebeklība ko velti sev - rēto Tavu dvēseli, esi maigs pret sevi un saaudzīgs, Tu esi zieds, ko reiz pasaule mācījusi tādam nebūt, Tu esi Dievišķs un unikāls.. un tikai Tu pats nosaki savu ceļu, savu likteni.. ja ticēsi ierakstītajam - tad tā arī būs, ja ticēsi karmai, tad tā arī būs, ja ticēsi grēcinieka liktenim, tad tas arī realizēsies, ja ticēsi maiju, vai kādu citu horoskopiem, tad tāda būs Tava realitāte.. bet vai esi pats maz sev jautājis - ja viss šai pasaulē būtu iespējams, kādu dzīvi Tu izvēlētos, ko gribētu Tu pats? Ja nekas nav nolemts, un vienīgais lēmējs esi Tu pats, ko gribētu Tu - bez velmes izrādīties, kādam no ārpuses, vai tieksmes kādam kaut ko pierādīt.. ko gribētu Tu pats, kas ļautu Tev ziedēt tieši Tev piemītošajā vienreizējā spozmē?
Un plaukst, jūtu kā plaukst, kā mana realitāte mainās - liekais atbirst, kā nevajadzīgais ceļa malā stājas, spogulis spoguļo, un ceļš vēl ejams tāls, un spēkā briestošs, pilnas plaukstas treknu sapņu, lielu sapņu - miera sapņu. Un tas viss maigas gaismas ieskauts, stop kadrs ar okeānu saulrietā un mani laimē šai čaulā izdziestam, viss top - sākumā prāta projektorā un tikai tad realitātes manifestācijā.
Lai spēks Tevi allaž vada, lai Tu mūžam apzinies, ka esi pats savas dzīves saimnieks! Priekā - mans draugs, Dievišķi - ģeniālais saprāt! Lai siltums un mīlestība Tevi šeit vienmēr vada!
linkpost comment