| |
[Apr. 19th, 2011|05:35 pm] |
laimīga, kā tad. Visvairāk kaitina nenoteiktība, vai neziņa, ērtibas labad ti var nosaukt arī tā.
Es esmu visur un nekur, esdaru daudz ko un reuzē neko.
Gribētos sasniegt/iemācīties/izdarīt tik fakin daudz. Bet tajā pat laikā es mierīgi uztvertu zińu, ka rīt man ir jāmirst.
Fakin panīkums un nevēkēšanās kko mainīt uz labo pusi. Šobrīd esmuviens no tiem pidariem kas čīkst, bet nekonedara. Sist mani sist un sist |
|
|
