| |
[Jan. 17th, 2011|11:52 pm] |
Atkal pa ielām klaiņo bomžsuņi, kas izdveš dīvainas, mostrveidīgas skaņas
nav pārāk forši, īpaši ja zini, ka kaut kur skraidā suns, kuram gāršō citi suņi.
Vēl es ļoti ceru, ka weekendā beidzot būs iespēja satikties ar Dainīzu un beidzot sakārtot mūsu darāmo.
It kā vēl derētu aizbraukt šopingā, bet vai ir jēga?
Gan jau ka ir, so ja mamā teiks, ka jābrauc es nelauzīšos
Pati gan nemanīju, bet blue māmā vakar pateica, ka esmu notievējusi. Kas mani iepriecināja.
Jo aizvakar mans papā pateica kaut ko par to, ka esmu resna.
Enīvej, no rītdienas iemēģināsim jauno dietačku, kas gan īsti nav dietačka.
Pa manam, bet nu baigi labās atsauksmes, tad jau redzēs..
ā! vēlpar vienu lietu, kas man sāp.
Tas, ka uz gājēju pārejas var palikt zils stāvēdams, gaidot kad kāds palaidīs - tā man liekas ir jau norma.
Bet kad pie bērnudārza, autobusa pieturas, nospiežot luksfora pogo, man iedega zaļā.
Un es kā kolhs stāvu, jo redz jobanās pusmūža kuces tik ļoti kaut kur steidzas, ka turpina braukt neskatoties uz zebru un to ka viņām ir sarkanais. Tas gan uzsit pa nerviem, un tā vien gribas mest ar kaut ko...
All you motherfuckers are gonna pay. You are the ones who are the ball-lickers. We're gonna fuck your mothers while you watch and cry like little bitches. Once we get to Hollywood and find those Miramax fucks who are making that movie, we're gonna make 'em eat our shit, then shit out our shit, then eat their shit which is made up of our shit that we made 'em eat. Then you're all you motherfucks are next. Love, Jay and Silent Bob. |
|
|
