| Заброшенный детский лагерь г. Мариуполь |
[Oct. 1st, 2010|11:39 pm] |
jau kādu laiku čekoju divus
man interesantus komjunitijus vienā cilvēki vnk posto bildes no pamestām sanatorijām, muižām, nometnēm
un otrais ir veltīts Černobiļai (par to vēlāk)
nu lūk, bildes vairumā gadījumos ir draņķigas, bet visticamāk nevis tāpēc, ka vieta sūdīga
bet vnk "bradātāji" neizjūt to, moš arī izjūt, bet nemāk sajūtas nodot skatītājam
krč kas es esmu lai kritizētu, aizbrauci- pačilloji- neko nesalauzi-nepaņēmi-neizdemolēji = malacis
man love pret pamestām ēkām sākās vēl bērnibā laikam, kad mēs ar draudziņiem ložņājām pa pamestajām
vasarnīcām, kuras vienu brīdi bija saradušās lielos daudzumos, jau tad patika čekot un iztēloties,kā reiz ir bijis
ahaha un protams man var neticēt, bet savu mūžu neesmu paņēmusi no tādām vietām neko līdzi
pat ne banālo gāzmasku (: No svešām mantām man ir kāda cilvēka plānotājs mājās, kuru atradu kkur
Nu lūk, tāpēc man vienmēr licies nedaudz nesaprotami, kāpēc piemēram ir jādaudza logi ārā
vai podi, vai jāraksta uz sienām "zdesj bil vasja"
taču viena lieta manī vienmēr izraisa smaidu
pentagrammas uz pamestu bērnudārzu/ vasaras nometņu sienām.
Es pilnīgi iedomājos, kā mazie ļaunie sataņugas staigā un cītīgi mēģina uzvilkt pentašku
auksti, pirksti kā ledus kluči, nekavlitatīvā (tāpēc, ka labāk nodzert) krāsa sasalusi
un negrib smidzināties, un sanāk vietām biezākā/vietām šaurāka līnija, kas protams krīt uz nerviem
:D :D :D:D Arrrrrrrr!
nu vai nav romantiski? |
|
|
