| |
[Feb. 11th, 2010|05:00 pm] |
Nu tā, varu piesēst ar kafijkrūzi un papaijāt sev galvu
man vienmēr ir nepaticis runāt par telefonu ar nezināmiem cilvēkiem
es pat nez, kaut kā frīkaini liekas
šodien esmu izrunājusies tik ļoti daudz, ka pat ar māti negribas runāt
un visas sarunas ar nezināmiem, bet laikam jāsak pārkāpt sev pāri
un liekas būs arī rezultāti, kas mani iepriecinās.
turam īkšķus. ja viss būs tieši tā, tad man nojauta, ka džimā arī sanāks pavaīt vairāk laika
kas laikam ir vairak labi, nekā slikti :]
p.s. es VIENMĒR esmu jaukusi anšovus ar artišokiem. galu galā mana galva nav domāta tam, lai es atcerētos tādus sīkumus
ja reiz es ejot uz veikalu pakaļ tunča salatiem nepieciešamajām lietām varu aizmirst nopirkt tunci. |
|
|
