| |
[Feb. 11th, 2011|01:05 pm] |
reizēm liekas cilvēki ir ar mieru darīt visu, lai
es aizmirstu par savu apņemšanos būt labiņai un iecietīgai
un atgrieztos pie tik ļoti ierastā rage`a.
Reizēm gribas sist, sist līdz spēku izsīkumam.
Tā lai redz kā pamazām sienas un grīda krāsojas sarkanas.
Visbiežāk es iedomājos kapli vai āmuru.
No otras puses es negribu nolaisties pat līdz "netīšām pagrūdu"
vai "standarta pļauka" līmenim. Tie pidarasi tak galīgi nav tā vērti.
Bet pasapņot taču es varu. |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2011|04:58 pm] |
Nu tā, beidzot aizgāju līdz bankomātam, atliku maliņā nedaudz naudiņas savai mugurai
respektīvi priekš muguras tas ir nedaudz, bet citādāk, es varētu mierīgi čilot neiespringstot līdz algai
bet nu neko, tagad kaut kā vismaz mierīgāk ir :D Apziņa, ka ne velti mocījos silda.
Man ir vīniņš ^^.
Mamā izteica savas šaubas par to, ka mēs rīt ar blue taisīsim pelmeņus :D
"gan jau ka tiksi pie sava jāgera un aizmirsīsiet visu" :D lose tāda
tā kā blue, mums ir jāuztaisa kopsummā vairāk par 20 gabaliem:D
Paskataījos uz bildi, atcerējos dzimšanas dienu. Kas visu dienu staigājām turpu- šurpu un neko
bet tad vakara pusē, manāmā reibumā pa ce';lam uz jau tik ļoti zināmo trušu būri
pamanījām kkādu skaistu zilu puķi.
|
|
|
| |
[Feb. 11th, 2011|08:45 pm] |
Man ļoti pietrūka šī sajūta
man liekas kādas piecas dienas (tikai sranas 5 dienas)
nebiju justusi alohola garšu. Nebija tā ka man VAJAG!!!
bet ir ļoti patīkami to sajustatkal un jā, likās ka pagājusi vesela mūžība
ir tik patīkami sajust razslabončiku |
|
|