| |
[Jun. 16th, 2009|11:38 pm] |
| [ | Current Music |
| | v3v 07-nebutiba_izmestie_teli | ] |
mani vecāki reti kad uzrunā mani vārdā
kad biju maza tēvs sauca mani par zaķi, susuru, padauzu reizēm vēl kaut kā
mamma liekas mani vispār nesauca, vismaz neko tādu es neatceros
lai gan nē, bija tāds laika posms kad viņa uzrunāja mani vārdā,pie tam tas tika lietots demunitīvā, aiz kura uzreiz sekoja kāds lamu vārds
Luīzīt, @#$%^%$#@! cik reizu tev jāsaka......
vēlāk ap kādiem 16 gadiem
tēvs sāka saukt par lelli
tagad vēljoprojām esmu lelle, kundze, reizēm izpelnos "sranaa fašista titulu", bet galvenās vērtības nemainās, arvien reizēm tieku saukta parpadauzu
mamma gan uz vardiem neiespringst
well visam omeem un kam tur likaas, ka vinju audzinaashana ir konkreeeti br00tal, viins regulaari no 6 gadiem, nekad neviens man neko neaizliedza un iipashi nepieskatiija- mīļākā izklaide vienu brīdi bija uzksriet uz 3 stāvu un lekt lejā.
toties skolass laikā bija vieglāk nekā citiem bērniem
pieļauju, ka tieši šīs audzināšanas dēļ, nu tur vēl nostrādāja man 12 gadus vecākais braaleens ar Aleksi, Svenu, Ģirtu un Heino
tie džeki bija kaut kas fantastisks un hzkāpēc, bet viņiem patika mani ņemt visur līdzi, tāpēc ar viņiem un viņu meitenēm [ tie kam tādas bija] es pavadīju daudz vairāk laika nekā ar saviem vienaudžiem, kas laikam man traucēja vēlāk draudzēties ar saviem klasesbiedriem, jo visi likās nereāli stulbi, ja ne atpalikuši |
|
|
