| |
[Jun. 16th, 2009|10:50 pm] |
pat sēžot mājās mani moka "gribu mājās" sajūta
kaut kā nejūtos te labi vairs
es pat palasīt normāli nevaru
vārdi sapinas,jēga pazūd un galu galā es neko nesparotu
nevaru arī pazīmēt, roka neceļas, it īpaši pabeigt visu iesākto
vēl es nevaru uztaisīt šedevru,ko solīju blue
joptvai!es pat pagulēt nevaru, kur nu vēl kaut ko citu!
vakar pirmo reizi pa n gadiem paņēmu rokās basu
nospēlēju BobMarley - no woman no cry, atcerējos visus blūza kvadrātus utt
fui nepatīk man,ja spēļē ar cieto mediatoru, bet nu nolauzt kādu nagu es šobrīd nevaru atļauties
vispār gribas raudāt, izstāstīju sunim savu bēdu
taču likās, ka viņm tobrīd bija nopietnāka problēma - vajadzēja pielikt lielas pūles, lai izgrūstu spilvenu ārā no gultas un padzert no manas krūzes
un 6dien draudzenei izlaidums un PILNĪGI nav ko vilkt
vislabprātāk es tagad dzīvotos kādā sērferu rajončikā kkur Killafornijā ar daudz daudz daudz mojito
un caurām dienām blenztu, kā mazie iekaro lielos viļņus
un ne par ko nedomātu |
|
|
