same shit

same shit

[entries|archive|friends|userinfo]

Lote

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

	[29. Feb 2012\|14:02]
šādās dienās man ļoti pietrūkst sasniedzamības. piezvanīt, uzrakstīt kādam un kopā iziet ārā. visu dienu esmu novārtījusies gultā, man gribas komunicēt, bet nav ar ko. gribas dzīvu cilvēku, ar ko kopā pavadīt laiku, un neviena nav, visi strādā, visiem kas cits jādara. tie kas pieejami, mani neinteresē, kāpēc piespiesties un pavadīt laiku ar kādu kas neinteresē? man ļoti pietrūkst Rīgas.
Link	2 paziņoja\|pateiksi ar?

	[28. Feb 2012\|16:51]
tikko no zobārsta. man tagad mutē visi zobi smuki un salaboti, kad smaidu, tad zobi mirdz un priecē mani, it kā sīkums citiem, bet man tas ir liels WOW, ka beidzot varu parādīt savu patieso smaidu un tā. ņemot vērā ka pirms mēneša vēl viņi visi priekšējā rindā bija izdrupuši un neglīti melni. un vēl lielāks prieks ka samaksāju tieši neko, tas viss par to, ka strādāju oficiāli. nākamā vizīte augustā, tad redzēs kā man klājas :)
Link	pateiksi ar?

	[12. Feb 2012\|22:09]
sēžu savā harēmā, kājas gaisā un apkalpo mani, kas vakariņas taisa, kas tēju uztaisa, cits džointu padod un viens ar virtuļiem grib piebarot, abi pārējie istabās.
Link	pateiksi ar?

	[3. Feb 2012\|22:29]
vakar biju nodot asinis, paņēma 2 tūbiņas, skatīsies, kas ar manu diabētu, jo es nespēju izturēt to stulbo saldumu rīšanu uz nakti, jau tā stūķēju iekšā banānus, melones, granātābolus (tos arī tāpēc, ka sāka lūpu kaktiņi sprēgāt), bet šokolādes noplok nemanāmi, jau tā nepērku, bet uzrodas un ēdas nost, uzreiz pēc 9iem vakarā, fui nu, bet es neko sev nespēju padarīt. šodien bija grūti piecelties, bet saņēmos, sapurinājos, sataisīju termokrūzē tēju, ārā auksts un tas vējš dzen visu siltumu no miesām ārā, būtu jel kripata sniega. rīt būšot, 5-10 cm, bet nu neticas. šodien bija pēdējā diena BookPointā, tā trakā supervaizere Krīstī medaini griezīgā tonī jautā kur tad es iešu un ko darīšu. BĻ*, nevar manu vārdu iemācīties izrunāt pusgada laikā un man tagad viņai jāstāsta kkas? poh, gribēju parādīt, ka runāt protu un neesmu nekāda poliete, man tak zviedru akcents, pastastīju skopi un neinteresanti. Toties cilvēki, no kuriem gribēju veiksmes sagaidīt, to arī izdarīja, izņemot menedžeri, tas laikam škrobīgs, ka es prom, jo neviens cits no temporary workeriem nespēj ik nedēļu plānu uz 150% pildīt un neiet nevienam palīgā un vispār ir stulbi poļi. esmu tik tālu tajos poļos, ka jau iebraucu par ko viņi runā, vārdus nemāku, nesaprotu, bet kad viņi sāk spiegt (mneitenēm polietēm laikam cita balss tembra nav, tikai tāds griezīgi spalgs), tad es iebraucu kas par ko un tā. ai, vienalga. šodien ir kas iesācies un kas nobeidzies. vispār, jāsāk savām dienām peišķirt plānus, nu man ir doma pa nedēļas nogali nevis krustiņdūrienā krāmēties, bet uzrakstīt par pēdējo gadu un kāpēc esmu šeit, ne Rīgā un tā. Gribas kādam pastāstīt un gribas pašai atcerēties. Pirmdien uz Hītrovu, otrdien nezinu. es vispār esmu ļoti nobijusies, gribas atkal kaktā un nelīst laukā.
Link	pateiksi ar?

	[3. Jan 2012\|23:31]
CV sakārtošana prasīja nieka 3 stundas ar nelielu palīdzību no kaimiņa puses, kas nodēvēja lietas īstajos vārdos. tagad visa mana dzīve uz nepilnām 2 lapām, viss smuki, pa plauktiņiem, rīt nodošu vienā no visticamākajām darba vietām, apnika noliktava, valodā jūtos pārliecinošāka, būs labi, viss virzās man vispār šis jaunais gads bija bez kādiem lieliem plāniem, nevienas apņemšanās, nekā, bet beigu beigās šīs 3 dienas nodzīvotas saticībā, veselīgi ēdot, pildot dienas plānus, saņemoties, rīkojoties, viss tā dabiski pats sanācis, esmu sākusi priecāties un labak justies. laikam saskatu savā liktenī cerības uz ko labāku, tāpēc ķermenis pats traucas pretī brīnumiem
Link	8 paziņoja\|pateiksi ar?

	[1. Jan 2012\|20:23]
pamodos ap 1iem, novārtījos un pamīlējos gultiņā līdz sagribējās ēst un tad skatījos filmas un tad saņēmos, izvilku pakaļu no mājas, tagad man ir salāti ar aisbergu, papriku, gurķi, cēzara mērci, bekonu, sezama sēklām un parmezānu un vesels maiss ar mēsliņiem, kas saldi un ēdīsies lūkojot nākamo filmu. saņēmos un izlasīju visas vēstules draugos un epastā, kas bija mani biedējušas (vecākā ar 2010. gada 22. decembri), viss būs labi, man jāsaņemas un jāsāk komunicēt. bet ilgojos sniega un pazīstamas vietas, un latviešu valodiņas.
Link	pateiksi ar?

	[1. Jan 2012\|15:39]
es varētu būt ļoti, ļoti laimīga, bet man bail izjaukt laika ritējumu un stabilitāti. vienkārši sakot man ir bail pajautāt sev vienkāršu jautājumu, lai kkas nokārtotos. fuck.
Link	2 paziņoja\|pateiksi ar?

	[25. Dec 2011\|11:05]
sacepu vakar kalnu ar pīrāgiem, kuros iekšā bija gan štovētie kāpostiņi, gan speķis, tad uzmeistaroju cielaviņu, zirņi ar speķi, aizsūtīju Pudu pēc baltvīna un kad jau apsēdos lai vientulībā Ziemassvētkotos, ieradās Līva un lejā nokāpa Ādams un pēc sekundes jau Normans bija klāt un atnāca arī Eduards un Wito iestreipuļoja iekšā vakara gaitā un es sajutos siltumā un viss it kā bija kārtībā, ja neņem vērā, ka cilvēks ar ko vēlējos pavadīt šo vakaru bija nesasniedzams savā ārprātā. un es ņēmu un kārtīgi piedzēros, tā, kā nebiju dzērusi nu mēnešus 2 vismaz. tagad atkal varu turpināt savu sauso dzīvesstilu un sakārtot dzīvi. tagad manos plānos ir sakārtot un noformēt smuki savu CV, uzrakstīt vismaz 2 dažādu motivācijas vēsuļu uzmetumus un meklēt citu darbiņu, kaut kur te pat Redingā. Līdzko būs darbiņš tā vākties prom, jo esmu izbeigusi attiecības. Nebūs un viss, mans prāts tā ir nolēmis, kaut gan pati nepieņemu šo faktu. Būs labi. Visu cilvēku mīļākais teiciens man.
Link	pateiksi ar?

	[24. Dec 2011\|15:25]
tikko griežot pildījumu pīrāgiem, sajutu smaržu, kas lika man nobirdināt asaru, gribas sniegu un mājas. krāsnī briest cielaviņa, uz plīts števējas kāposti, esmu skumja un nomākta.
Link	1 paziņoja\|pateiksi ar?

	[16. Dec 2011\|16:00]
vakar no rīta saņēmu drosmi un baldrijāņu tabletes un devos pie zobārsta, lai stundu pavadītu sava rasistiskā zobārsta krēslā. savus zobus nepilnu 3 gadu laikā esmu sabeigusi pilnībā, ja palikšu šeit, tad mans plāns ir mēnesi pa mēnesim apmeklēt zobārstu, lai sāk visu savest kārtībā. rasistiskais zobārsts savā krēslā mani noturēja stundu, toties, man domājams kā atvainošanos, salaboja neko neteiktdams to zobu, kas pirmais sāka sāpēt pēc tam, kad biju kopā ar vistas kauliņu izspļāvusi arī pusi no beidzamā zoba. un salaboja kārtīgi, ne tikai ar pagaidu plombi. otram zobam, kas izrādās vidū bija pāršķēlies visā garumā, viņš aplika apkārt stīpiņu, tad, cik es sapratu, ar 4 skrūvēm stīpu pievilka tik tālu, ka zobs sabira gabalos, tad ar pinceti izvilka ārā, kas no viņa bija palicis. 5 šprices, pāris vaidi (zobārstu šprices man ir lielākās bailes ever, zobu raušana - bērnības trauma, jo man bija pārāk veselīgi piena zobi, lai paši nāktu ārā, tad nu māte mani veda pie zobārstes, kas nenoticēja, ka anestēzija, man nav iedarbojusies un vēl tagad murgos man rādās, kā resna, 50gadīga, nosvīdusi sieviete, man guļas virsū un ar knīpstangām lauž ārā zobu), viena neveiklla kustība, aks pārtrauca zobārsta darbu, bet tā es turējos braši, tik pēc tam visu dienu bija sagurums un sajūtas nekādas, vakarā notisāju pāris Pudiņa saceptās pankūkas un šodien atpakaļ darbā. ai, šie ir pārdzīvojumi par kuriem gribas stāstīt, par to, kas mani diendienā iztukšo, kas mani ēd un grauž, kas man liek skumt un būt vājai, es negribu stāstīt. es nespēju stāstīt, neviens nesapratīs, visi liks rīkoties, kā būtu jārīkojas, ja es nebūtu es. es mēģināju stāstīt, tik pat labi avrēju izlasīt psiholoģijas grāmatu. esmu nolemta.
Link	2 paziņoja\|pateiksi ar?

	[14. Dec 2011\|22:08]
tukšums.
Link	pateiksi ar?

	[9. Dec 2011\|18:52]
ja vien mani kāds gaidītu, es piektdien lidotu prom. esmu izsmelta, nespēju, viss, cauri. bet nav jau kur lidot, nav māju. gluži kā čigānbērns.
Link	4 paziņoja\|pateiksi ar?

	[2. Dec 2011\|19:47]
kopš sestdienas pie manis ir Pudiņš un mēs viņai palīdzam iedzīvoties. Pirmdien sākās lietu kārtošanas un darbu meklēšanas un ceturdien viņai jau bija pirmā darba diena. Nesaprotu kas man par vainu bija, ka mēnesi dzīvojos pa tukšo bet šodien vismaz esmu atdzīvojusies. laikam mani tik ļoti "sev" domātie pirkumi, 3 stundas vientulības un veča paziņojums par saplēsto gultu ( kkā neiet man ar tām gultām :D) manī iedvesa kkādu dzīvesprieku atkal. vismaz ir par ko pasmaidīt.
Link	pateiksi ar?

	[26. Nov 2011\|10:54]
a davai - atpišās visi no manis. esmu nogurusi, nogurusi būt, eksistēt savā nožēlojamībā. gribas piešķirt formu savai dzīvei, bet saturs ir tik bezjēdzīgs, ka laikam pat nav vērts. paņemtu tagad kāds un paauklētu mani :(
Link	2 paziņoja\|pateiksi ar?

	[16. Nov 2011\|23:27]
panika, man ir tukša soma un es nezinu, ko lai saliek, lai nejustos stulbi.
Link	2 paziņoja\|pateiksi ar?

	[13. Nov 2011\|23:17]
man ir ļoti apnicis. es gribu braukt mājās, satikt vīrieti, kas būtu ar mieru kļūt par manu dzīvesbiedru ar noteikumiem, ka nekad nemelos un nešantazēs mani, regulāri nodarbosies ar seksu, ēdīs manis gatavoto, kopā apmeklēs pasākumus, kas sevī ietver radinieku sanākšanas un draugu tusiņus, neatkarīgi no kura puses tie nāk, būs spējīgs apmaksāt mīlas ligzdiņu un atbalstīs mani ceļā uz gaišu nākotni. neprasu no viņa mūžīgo skaistumu, uzticību, kādu citu muļķību. pretī es varu dot tikai to kas man ir - sevi pašu. ieritināties un aizmigt.
Link	2 paziņoja\|pateiksi ar?

	[5. Nov 2011\|10:54]
no rīta pamodos 10 min pirms modinātāja. Tad sekoja, kas burvīgi jauks un baudāms 2 stundu garumā, tad devos uz virtuvi, kur uzlikās mana mūziciņa, skaļi un priecīgi, un tad sajutos laimīga. Sēžu virtuvē, ņammāju omleti, uzdzeru kafiju, vīrietis skatās TV un priecājas par manīm. Trešdien saņēmu kartiņu no Līgas, vakar manam vīrietim pusdesmitos no rīta tika piegādāta ziedu kaste ar manu vārdu uz tās, es protams izbrīnīta un tā, bet tur izrādās iekšā puķes, ko mamma un Ance atsūtījušas. Priecīgu Lotes dienu :)
Link	pateiksi ar?

	[1. Nov 2011\|00:00]
biļetes nopirktas, 17. datums tuvojas ļoooti ātri. 2 nedēļas bez interneta lika mums iegādāties 10 pužļu komplekti, tāpēc tagad viesistabs grīda ir noklāta ar gaisa baloniem, Ņujorkas ainavu, kaķēniem, suņuku, tīģeri, ziemas ainavu un lauku ainavu. Viss tagad jādabon uz kartona un smuki jānolako un būs ko izmētāt pa māju, jo sienas te šķiet par daudz sterili baltas. suņuka pelnus esam nolikuši dzīvojamajā istabā, tur kur viņam pienākas būt un tas ir tik saprotami, ka visi sēžam dzīvojamajā istabā, pļāpājam, smejamies, smēķējam, dzeram tējas un viss ir kā... kā lielā laimīgā ģimenē, ņemot vērā, ka pirms gada, šajā mājā kaimiņi īsti viens otru nepazina.
Link	pateiksi ar?

	[16. Okt 2011\|11:51]
DAINA! Es šodien biju paradīzē. Tāds hobiju veikaliņš divos stāvos un pazudušas 3h no manas dzīves pētot un taustot visu. Tagad man ir izšujams vardes krūzes paliknis un kopā sašujama un piepildāma varde un tur vispār ir viss ko tik var iedomāties, sākot no izšūšanas pričendāļiem 3 aiļu garumā, tad pa vidu viss, lai var uzmodolēt savu pilsētu ar kokiem, vilcieniem, aitiņām, lidmašīnām utt, apgleznot var pašu velnu un beidzot ar paštaisāmām rotaļlietām, kūku formām, kas izskatās kā princese, auto vai lācis utt... man gribējās par pilnīgi visu ieraudzīto tev skaļi kliegt klausulē un rādīt :D dievinu braukāt ar velo, jāmēģina iziet vēl mazliet ārā, jo laiks ir fantastiski saulains un silts. pusdienās sataisīju rozā ķīnas vistu ar kartupelīšiem, jo tie man tiešām pietrūkst un tad vēl mazliet zaļu salātu. vakar tika izberstra virtuve, šodien notiks istabas piekārtošana, jo manas mantas paliek par daudz un visu gribās salikt pa vietiņām. Jāgaida tikai kad formula beigsies, savādāk vecis auro bezjēgā pa istabu un es nekad neesmu sapratusi šo stulbo fanošanas māniju, tāpēc sēžu dzīvojamajā istabā un rakstu te visādas muļķības un tā.
Link	3 paziņoja\|pateiksi ar?

	[16. Okt 2011\|11:22]
nolemts, braucu uz mājām novembrī, lai visus sabučotu un papļāpātu. 17. novembrī ierodos, 21. novembrī aizdodos. Rīgā ielidojam 17:20 tā kā manā rīcībā būs ne 3 dienas kā plānoju bet 3 ar pus dienas :) un jā, lidojam abi, jo viens te ļoti grib redzēt Rīgu, pats vainīgs, ka būs nogarlaikots klausoties kā es čivinu latviski :) sāku jau knosīties un dīdīties un priecāties. vēl mēnesis un dodos. pēc nedēļas ierodas Pudiņš. Un esmu tikusi pie velosipēda, šodien dosimies braucienā. Līva vakar jautāja vai esmu laimīga un apmierināta. Neesmu laimīga, bet man ir ar ko aizpildīt laiku, kad būt skumjai, un tas nozīmē, ka esmu apmierināta. Viss ir tā, kā tam jābūt. Man ir mērķis strādāt un censties pat bez ūberizglītības, jo stulba neesmu - tādiem cilvēkiem te ir tiešām izaugsmes iespējas, ne paredzams liktenis ar mūža stāvēšanu pie konveijera lentes. Šodien dodamies uz hobiju veikalu, jo gribas kko foršu darīt ziemas vakaros, doma ir par ižšūšanu un sataisīt vismaz vienu spilventiņu dzīvojamajai istabai, jo dīvāns bez suņuka tāds tukšs un vientuļš un ne pavisam neomulīgs, tad nu būs tur vismaz 4 spilveni un varēšu lēnā garā šūdināt spilvendrānas.
Link	pateiksi ar?

navigation

[	viewing	\|	50 entries back	]
[	go	\|	earlier/later	]