| |
[30. Aug 2008|17:58] |
| [ | skan, skan, skan.... |
| | Sigur Ros - Vanilla Sky soundtrack | ] |
šodien sēžu mājās, neko nedaru. Pilnīgi neko. Vakardienas lietus, skandāls un skumjas atstājušas iespaidu uz mani - puņķu pilns deguns un galvas vietā ūdens spainis.
saņēmos sakārtot istabu... tā drīzāk būs ne kārtošana, bet gan sagatavošanās mācību gadam. Tāda patīkama sajūta ap sirdi - man pirmdien uz skolu! Tas droši vien būs satraucošākais piedzīvojums manā vasarā.
tagad no darbiņiem vēl atlicis izmazgāt grīdu un Ezim ar kādas drēbes jaizmazgā, savādāk rādīs rīt man bēdīgu sejiņu un nevarēs atrast zeķi :)
Es viņu arī mazliet mīlu |
|
|
| |
[21. Aug 2008|15:04] |
atgriežos pēc 2 slimnīcā pavadītām nedēļām...2 briesmīgām nedēļām :( un jaietur tā saudzējošā diēta vēl tik ilgi..un nekāda alkohola vismaz pusgadu...
un šis nejaukais pārsteigums, kā lavīna man, viņš...viņš, kam uzticējos, kam solījos, viņš...es nespēju vārdiem izteikt...vai mani kāds vazā aiz deguna vai stāsta pasakas?
es gaidu mājās viņu un vēlos izrunāties...par to visu, ko biju domājusi promesot un par visu to, ko uzzinu šodien |
|
|
| |
[27. Jul 2008|14:45] |
ak...tik daudz jaunu apņemšanos, man jāpārtrauc, man jābeidz būt tādai, kāda esmu...
šie visi liekulīgie cilvēki man traucē, kaut mani tie neskar, man tomēr niknums, dusmas uz viņiem.. un kas no tā beigās iznāk - nav neviena drauga kam piezvanīt un uzaicināt uz 2iem aliņiem...skumji
man ir ļoti, ļoti skumji |
|
|
| ehh |
[10. Jun 2008|03:22] |
| [ | skan, skan, skan.... |
| | NIN - Right Where It Belongs | ] |
man sākpalikt mazliet grūti... mazliet grūti dzīvot
vai kāds nevēlas palīdzēt? nē,laikam jau ka nē.. es ar katru mirkli saprotu to, ka sviežu sevi atpakaļ un atpakaļ un atpakaļ, tur kur biju pirms veselas mūžības, bet man neko nelabot, viss notika tā, kā es izdarīju un man nelabot kļūdas, es neesmu mācījusies, es esmu tikai nožēlojusi
un šie kritieni atpakaļ liek man nožēlot un liek man nomest to lieko, to ko piešuvu sev klāt kā ielāpu
Mani sauc Lote. Man ir 15 gadīgas meitenes prāts, 10 gadīgas meitenes sirds, 13gadīgas meitenes uzvedība, 5gadīgas meitenes vēlmes un jūtas un 20 gadīgas meitenes pieredze.
Es nevalkāju nevienu masku. Tu man pajautāsi un es tev atbildēšu. Un nemelošu. Un tur nebūs nekā lieka..
Es vienmēr izskatos priecīga, es skaisti izskatos,kad smaidu. Man patīk mans smaids un man nospļauties,ko par to saka manas acis. Viņas ir nekontrolējamas.
Es esmu slinka un es to apzinos, es piespiežos,es izdaru, bet vienalga palieku slinka. Tas visām meitenēm asinīs, viņas visas tā dara, es tikai attaisnojos. Es gribu būt kā citas, bet nesanāk.
Mans sapnis ir lemp pār sevi, rotaļāties ar sevi kā lelli,lai es spēlētu "Smuko dzīvi", kur es izspēlētu skaistas kāzas baznīcā, kur man būtu visburvīgākie un bērnišķīgākie bērni, vismīļākais vīrs,viskārotākais darbs un viss notiktu tik pa īstam,ka man nevienu minūtu nevajadzētu tēlot, es varētu būt visdabiskākā, ar savām, tikai ar savām ne izdomātajām emocijām.
es mīlu smieklus. es mīlu dzīvi, kuru man sāk palikt grūti dzīvot, es mīlu visu šo pasauli, lai cik vārga un traka tā būtu, tādēļ, ka....
.... ka no rīta pamostoties es varu sajust to maigo, karsto elpu uz sava kakla, varu sajust nosalušās kājas un ar acīm saskatīt saules gaismu. |
|
|
| pavasars |
[9. Maijs 2008|03:01] |
ak, līdz neesošāmasarām.Es jūtos skumji. Visvisādas sīkas un nenozīmīgas lietas veido to kamolu, kas manā kaklā 20h diennaktī. Greizsirdība.
Man gribas raudāt, man gribas sevi sadedzināt, jo viņš nekad neizjutīs tādu laimi ar mani, kādu jūtu es ierāpjoties viņa siltajā klēpī. Viņš nekad nespēs manī iemīlēies. Mums nebūs miera :( Es gribu, lai viņš ir laimīgs, vislaimīgākais cilvēks uz pasaules, bet tas nav manos spēkos. Es nespēju aizgriezties no vīrieša, ko tik ļoti mīlu. |
|
|
| |
[12. Apr 2008|00:12] |
nu jā..man iet labi..laikam..
esmu laimīga..
es zinu, ka viņam taisnība..es vēlos dzirdēt no viņa,ko tādu, ko nemūžam viņš nepateiks nemelojot.es zinu,ka nekad nedzirdēšu no viņa neko par mīlestību, neko par uzticību, par mani vienīgo,par mani, kā kko īpašu.
un no augšas tā skatoties - kam man to? verbūt kkādas domas par mīlestību,par ideāliem, par visām tām garīgajām lietām, līdz sīm ir tikai man dzīvi čakarējušas? ko man deva mīlestība, ja es nevarēju ar Elgaru sadzīvot, ko man deva mīlestība, ja ar Māri mani būtībā tik maz, kas saistīja? kāpēc, man bija kādu sāpināt, tikai tādēļ, ka itkā neko nejutu?
Ar Sapņu Vīrieti es jūtos labi, no viņa tuvuma vien. Ne viņš traucē man, ne es kkā īpaši traucējot viņam. Mēs lieliski sadzīvojam. Varbūt mīlestība ir viens sīks mēsls, salīdzinājumā ar sadzīvošanu? varbūt dzīves laime slēpjas tajā, cik ļoti ar savu dzīvesbiedru labi sadzīvojam? ko tev dos mīlestība, ja nevari ar savu mīļoto sadalīt interneta lietošanu, vai skapi? ko tev dos mīlestība, ja tu nevari ne sekundi sajusties viens, ne par sekundi neatskaitoties, ja tu nevari ne sekundi dienā būt klusumā un mierā, jo otrs nepārtraukti grib uzmanību, grib parunāt, nerespektē tavu privāto telpu ( bet tu tak tik ļoti mīli viņu!)
man vieglāk ir tā, bet to jau laikam citiem nesaprast :( |
|
|
| |
[20. Mar 2008|23:17] |
iespējams ka nekad man vairs nejuties tik laimīgai, tomēr atkal visu sāku čakarēt.
jumtiņš brauc prom un diezgan spēcīgi :(
būs jau labi ;) |
|
|
| |
[18. Mar 2008|20:47] |
es esmu atvērta un gatava visam, kas vien var notikt.
es esmu laimīga!!!! |
|
|
| ak |
[28. Dec 2007|23:31] |
"tu šovakar būsi pie mums mājās vai citās mājās?"
o jā, mātei atgriezies vesalais saprāts :)
pie Sapņu Vīrieša dzīvojos jau nedēļu vismaz un...tāda pieklusināta izklaide...un mīlēšanās, mīlēšanās, mīlēšanās...
esmu savas labās sajūtas baterijas uzlādējusi tik tālu, ka sāk parādīties mana hiper-enerģija aizvien biežāk [ilgu laiku bija nozudusi] un varēšu atkal darīt savus lielos darbus un nedarbus, būt Lotele :)
no jaunā gada - nekādu vaimanu, ok? |
|
|
| šorīt |
[28. Dec 2007|13:22] |
pamodināja " Nu parādi ko spēj!"
69%SOCIAL DRINKER
laikam nav tik briesmīgi :D |
|
|
| |
[26. Dec 2007|04:12] |
|
ak šausmas |
|
|
| |
[20. Dec 2007|00:53] |
es slāpstu jau 24 stundu laikā...
bāc...tā tak nedrīkst!!!
un šermuļi pār kauliem
"es biju uzzināt vai neviens manī nedzīvo" bail domāt par tādiem atgadījumiem, kur nu vēl pašai pieredzēt, ne? |
|
|
| 26.11.2007 |
[27. Nov 2007|16:57] |
Par Elgara vārdiem " Atpakaļ ceļa vairs nebūs!"
Iespējams, nebūs arī. Gribas iespert ar kāju zemē un iekliegties "NU UN?!"
Es taču esmu, ja ne skaista, tad jauna gan un šis jaunums ir atslēga, nē, drīzāk, biļete dzīves reisam ar nemitīgu pārsēšanos. Es tak vēl spēju doties uz priekšu, nemitīgi atrasties kustībā, atstājot aiz muguras visu slikto, un, jā, labo arī. Toties manas smadzenes vēl ir spējīgas uzkrāt tās atmiņas un iespaidus par labo ko pieredzēšu.
Cilvēks nedrīkst apstāties. Viņam mūžīgi, līdz pēdējai sekundei jāredz nākamais solis/pakāpiens un ne vienmēr domājot par sekām.
Nav mums katra diena jādzīvo kā pēdējā, mums ir jātver un jāsavāc katrs nākamais pakāpiens. |
|
|
| |
[26. Nov 2007|13:34] |
|
Lauriņas padoms neliek man mieru... un ja nu tomēr? līdz vasarai tak vēl laiks... :) |
|
|
| |
[24. Nov 2007|23:52] |
es mīlu priecāties par sevi
tik negribu to tik skaļi atklāt :) |
|
|
| |
[13. Nov 2007|00:10] |
ir tik patīkami, ka nu beidzot ir kāds, kam pateikt "mīļais", ir skaisti, lēni ritoši rīti, nobumbulētas svētdienas un kaislīgas naktis.
ir, kam smaidīt to savu dvēseli, ir kam uzticēties, ir ko nepievilt.
ir kam pateikt "es esmu iemīlējusies"
ir kāds, kas domā par tevi biežāk nekā cerēts, ir kāds, kas samīļo un personīgi tavām nosalušajām kājiņām uzvelk vilnas zeķītes.
jā, ir kāds Vīrietis, kura dēļ Lote jūk prātā un dvēselē |
|
|
| |
[24. Okt 2007|00:56] |
|
laikam nebūs labi. par daudz. tevis par daudz Lotiņ. |
|
|
| Sapņu Vīrietis |
[11. Okt 2007|00:49] |
| [ | skan, skan, skan.... |
| | Counting Crows - Colorblind.mp3 | ] |
Tajā visā jūklī, kurā esmu jau ieradusi dzīvot, pietrūkst kādas skaidrības un es baidos, baidos par šo nenoteiktību, tajā pat laikā negribu viņu sāpināt.
kāpēc man vieglāk uzrakstīt, kā pateikt viņam acīs?
nespēju saņemties, bail, ka atšūs. un ja arī, tas notiek pie viņa, tad es palieku uz ielas "nē" gadījumā
esmu smagi iemīlējusies. it visā, man pat nav tādas vēlmes, lai mans Sapņu Vīrietis būtu man vie uzticīgs, bla, bla, bla...man vajag viņu tādu, ka'ds viņš ir, nevēlos ne ko pielikt ne atņemt, tik tiešām īsts sapnis...it ne reizi neesam nodarbojušies ar seksu, tikai mīlēšanās, mīlēšanās, mīlēšanās, ko gribas pārvērst bezgalībā....
un tas mirdzumpilnais acu skats, tas prieka pilnais smaids un katrs uzmanīgais pieskāriens, nekā agresīva, nekā no kā baidīties...kā mūžīgi klusi vakari, tik vīna vietā vodkas un kamīna vietā mūzika.
un sevi esmu pieķērusi tik pie tā, ka es mainos. atkal, bet pozitīvi. pieaugšana/izaugšana? |
|
|
| |
[26. Sep 2007|13:10] |
visnenožēlojamākie ir tie mirkļi kad viņš runā ar mani, kā pieskaras, kā uzlūko...taurentiņi vēderā sen, jo sen, nebija tā lidinājušies.
Vakarnakt, kad es stāvēju un mēģināju noģērbties, lai līstu gultā, viņš pienāca un apskāva no mugurpuses, minūtes piecas (bet man veselu mūžību) mēs vienkārši tā stāvējām apskāvušies istabas vidū, ik pa brīdim saskūpstoties un sirds gribēja ar manām lūpām klusi nočukstēt "tu piešķir man dzīvotspēju"..
bet laikam....
apsolu |
|
|
| |
[24. Sep 2007|01:20] |
|
dream my dreams |
|
|