| Sapņu Vīrietis |
11. Okt 2007|00:49 |
Tajā visā jūklī, kurā esmu jau ieradusi dzīvot, pietrūkst kādas skaidrības un es baidos, baidos par šo nenoteiktību, tajā pat laikā negribu viņu sāpināt.
kāpēc man vieglāk uzrakstīt, kā pateikt viņam acīs?
nespēju saņemties, bail, ka atšūs. un ja arī, tas notiek pie viņa, tad es palieku uz ielas "nē" gadījumā
esmu smagi iemīlējusies. it visā, man pat nav tādas vēlmes, lai mans Sapņu Vīrietis būtu man vie uzticīgs, bla, bla, bla...man vajag viņu tādu, ka'ds viņš ir, nevēlos ne ko pielikt ne atņemt, tik tiešām īsts sapnis...it ne reizi neesam nodarbojušies ar seksu, tikai mīlēšanās, mīlēšanās, mīlēšanās, ko gribas pārvērst bezgalībā....
un tas mirdzumpilnais acu skats, tas prieka pilnais smaids un katrs uzmanīgais pieskāriens, nekā agresīva, nekā no kā baidīties...kā mūžīgi klusi vakari, tik vīna vietā vodkas un kamīna vietā mūzika.
un sevi esmu pieķērusi tik pie tā, ka es mainos. atkal, bet pozitīvi. pieaugšana/izaugšana? |
|